Rīgas dome šogad apņēmusies likvidēt vadu pinekļus virs centra ielām. Tos desmitu gadu laikā ierīkojušas kabeļtelevīzijas un interneta firmas. Šobrīd starp jumtiem stiepjas gan pamesti kabeļi, gan nozīmīgi datu pārraides kanāli, vēsta raidījums “Nekā personīga”.


Būvvalde ir pieprasījusi visus gaisvadus pārvietot uz šahtām zem ielām. Tās vai nu jābūvē no jauna, vai jāvienojas ar vienīgo šahtu īpašnieku uzņēmumu TET.

Ja pilsētas vadība uzstās uz neatliekamu gaisa vadu aizvākšanu, celsies cena interneta pieslēgumam un faktiski monopolu centrā iegūs viens uzņēmums. Apdraudēti arī mobilie sakari, kas izmanto maģistrālos vadus.

Vadu mudžekļi virs Rīgas ielām ir veidojušies desmitiem gadu. Kabeļtelevīzijas, interneta firmas un lielie sakaru operatori kabeļus izvilka no jumta uz jumtu, jo tā ir lētāk un ātrāk. Otra iespēja bija tos ieguldīt zemē. Tas ir daudz dārgāk un daudzviet neiespējami, jo pilsētas centrā vietu pazemē aizņēmušas citas komunikācijas.

Iniciatīva attīrīt ielas no gaisa kabeļiem nāk no Rīgas domes attīstības komitejas. Rīgas domes noteikumi, ka tādi vadi centrā nedrīkst būt, ir spēkā jau no 2005.gada un nu pašvaldība pieprasa tos ievērot.

“No 2005. gada ir spēkā saistošie noteikumi ka gaisvadi pilsētā “Unesco” centrā nav atļauti izbūvēt, tai pašā laikā mēs redzam ikdienā, ka tie gaisvadi paliek aizvien vairāk starp mājām uz ielām mēs redzam, ka karājās vadi. Būvvalde ķērās pie darba šī gada sākumā un apsekoja K.Barona ielu, apskatoties, ka tie ir pa vadiem un secināja, ka daļa no tiem ir izbūvēti legālā veidā, bet daudzi no tiem nav marķēti un iespējams ir nelegāli,” stāsta Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Daudziem vadiem vairs nav saimnieku. Tie bankrotējuši vai likvidēti, bet vadi palikuši. Tos paredzēts novākt vispirms.

Plānos vadu novākšana šķiet vienkārša. Patiesībā tas ir sarežģīts un dārgs process. Būvniecības saskaņošana aizņem mēnešus, pat gadus, ja piekrišana pārbūvei jāsaņem no namu kopīpašniekiem. Daudzviet maģistrālos kabeļus ielās nav iespējams izvietot, jo tur priekšā jau ir caurules gāzei, ūdenim, elektrībai un citām komunikācijām.

Operatori aprēķinājuši, ka aizvācot gaisa vadus, katram fiksētā tīkla lietotājām Rīgā rēķins var pieaugt par vismaz 4,5 eiro. Centrā esošajām valsts un pašvaldību iestādēm nebūs alternatīvas TET tīklam, ja citi operatori nespēs aizstāt gaisa vadus Taču rēķinu pieaugums nav vienīgā problēma. Ja kabeļus nebūs iespējams pārvietot, cietīs bankas un iestādes, kam drošībai nepieciešami vismaz divi nesaistīti sakaru pieslēgumi.

Kabeļu tīkla sašaurināšana ietekmēs arī mobilo sakaru operatorus. Bāzes stacijas nomā datu kanālus, kuru operatoriem var nākties novākt gaisa vadus.

“Mūsu tīkli skaitās no valsts viedokļa kritiskā infrastruktūra, kam jānodrošina sakaru pieejamība jebkurā ārkārtas situācijā, jābūt papildu drošībai un tamlīdzīgi, tad mums tie transporta tīkli parasti tiek dublēti, tai skaitā arī izmantojot pakalpojumus no dažādiem operatoriem. Ja kādā brīdī šī darbojošās sistēma sāk brukt kopā, tad sekas ir neparedzamas. Tas mūs arī dara ļoti bažīgus,” norāda SIA “Bite Latvija” pārstāvis Kaspars Tolstiks.

Vadu īpašnieki iebilst pret īsajiem termiņiem, kādos dome vēlas atbrīvoties no kabeļiem. Firmas arī pārmet Rīgas domei, ka tā nav pildījusi savulaik doto solījumu izbūvēt komunikāciju šahtas zem remontētajām ielām. Tagad pašvaldība saka, ka tas nav viņu pienākums.

Ieguvējs no gaisa vadu novākšanas būs daļēji valstij piederošais TET.

Tas mantojis padomju laikā izbūvētos pazemes komunikāciju kanālus un var pievilkt kabeļus 70 procentiem adrešu Rīgā. Kompānijai pārmaiņas nodrošinās papildu ienākumus. Gan pārņemot klientus, gan iznomājot vietas konkurentu kabeļiem.

Pārējo deviņu – desmit operatoru darbība būs apgrūtināta. Tiem vai nu jāvienojas ar konkurentu TET, vai jābūvē savus kanālus zem ielām. Vietās, kur tas nav iespējams vai ir nesamērīgi dārgi, pakalpojumu var nākties pārtraukt.

“Principā sanāk tā, ka mēs nonākam tādā monopolstāvoklī, fiksētajā tirgū, kur paliks vienīgais operators, kurš būs TET. Mēs varam redzēt, kādas ir cenas vecajā Eiropā, tas ir 30 vai pat 50 eiro par mājsaimniecības komplektu,” norāda SIA “Baltcom” izpilddirektors Dmitrijs Ņikitins.

Pilsētas attīstības departamentā apgalvo, ka būvvalde jau septiņus gadus centusies sakārtot kabeļu lietu, taču komersanti nav klausījuši.

“Mēs esam mēģinājuši iniciēt dažāda veida diskusijas jau no 2014. gada, mēs esam aicinājuši, sūtījuši vēstules lūdzu marķējiet tīklus, sniedziet dokumentāciju, attiecībā uz gaisa vadu likumību, tur no pretējās puses vairāk vai mazāk ir bijusi ignorance. Tur cilvēki nav nākuši uz kontaktu,” stāsta Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta direktora vietnieks būvniecības jautājumos Jānis Belkovskis.

Datu pārraides operatori piedāvā pakāpeniski sakārtot gaisa vadus, lai tie nebojā ainavu. Vietās, kur tas iespējams, līdz ar pilsētas organizētajām ielu rekonstrukcijām pārnest tos uz pazemi.

Rīgas aktivitātēm uzmanību pievērsusi Konkurences padome. Tai ir bažas, ka pašvaldības prasība vadus var negatīvi ietekmēt konkurenci.

Lai gan pašvaldības amatpersonas gaisa vadus izbūvi uzskata par nelikumīgu, starp īpašniekiem ir arī pašas domes struktūras. Piemēram, Informācijas tehnoloģiju centrs.

Par padomju laikā ierīkotajām apakšzemes sakaru komunikācijām daudzviet joprojām rit strīds starp LVRTC un TET. Šajās strīdus teritorijās citu uzņēmumu kabeļus izvietot nav iespējams.