Pensiju līmeņi Latvijā: ko tie nozīmē un kādas ir jūsu izvēles
7. septembrī, 2026

Latvijas pensiju sistēma nav viens vienīgs katls, bet gan trīs atsevišķi līmeņi, un vienīgā ikdienišķā izvēle, ko izdara lielākā daļa strādājošo, ir 2. līmeņa ieguldījumu plāns.
1. līmenis ir valsts obligātā nefondētā pensiju shēma, 2. līmenis ir valsts fondētā pensiju shēma, un 3. līmenis ir privātā brīvprātīgā pensiju shēma.
Pensiju sistēmas 3. līmenis, privātā brīvprātīgā pensiju shēma, darbojas kopš 1998. gada 1. jūlija. Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā.
- līmenī daļa no katras sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra dalībnieka personīgajā kontā.
Dalība 2. līmenī ir obligāta tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija.
Trīs pensiju līmeņi vienkāršiem vārdiem
Latvijas pensiju sistēmai ir trīs slāņi, katrs ar atšķirīgu mērķi un riska līmeni: valsts obligātā nefondētā shēma, valsts obligātā fondētā shēma un privātā brīvprātīgā shēma.
1. līmenis ir pamata, nefondētā valsts pensija. To nosaka likums "Par valsts pensijām", un tā garantē ienākumu minimumu vecumdienās. Šajā līmenī automātiski tiek iekļauts ikviens strādājošais, un vēlāk pensija tiek pielāgota inflācijai.
2. līmenis ir valsts fondētā shēma, kas izmanto jūsu sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai veidotu personīgo kontu. Tā tika ieviesta 2001. gadā, lai papildus pirmā līmeņa bāzes likmei radītu no izpeļņas atkarīgu drošības spilvenu. Kad sākat strādāt, jūsu otrā līmeņa kapitāls sāk uzkrāties un ir piesaistīts pašreizējiem ienākumiem un ieguldījumu ienesīgumam.
3. līmenis ir brīvprātīga uzkrājumu shēma, kas pieejama kopš 1998. gada. Tā ļauj personai ar valsts nodokļu atvieglojumu atbalstu atlikt papildu naudu, lai nodrošinātu lielāku uzkrājumu pensijā. Pieaugušie var pievienoties šai shēmai arī bērna labā.
Šie trīs līmeņi nodrošina pamata ienākumus, drošības spilvenu un iespēju baudīt ērtākas vecumdienas. Lielākajai daļai strādājošo nav jādomā par 1. vai 3. līmeni, taču tiem var būt izvēle attiecībā uz sava 2. līmeņa ieguldījumu plānu.
Lielākajai daļai strādājošo reālā izvēle ir otrajā līmenī
Būtiskākā izvēle lielākajai daļai strādājošo ir ieguldījumu plāna izvēle 2. līmenī.
Sabalansētajai diversificētajai shēmai, kurā tiek ieguldīts jūsu 2. līmeņa kapitāls, varētu būt labāks ienesīgums, taču arī lielāks risks nekā konservatīvajai shēmai neatkarīgi no tā, kas notiek finanšu tirgos.
Nepareizai izvēlei ir smagas sekas neatkarīgi no tā, kuru plānu izvēlaties. Tāpēc izvēlieties uzmanīgi un konsultējieties ar speciālistiem.
Pensijas kapitāls tiek veidots visas darba dzīves laikā
Latvijas pensiju kapitāls ir iemaksu, ieguldījumu peļņas un valsts grāmatvedības ierakstu kopums. Tāpēc 2. līmenis ir fondētā, nevis nefondētā shēma.
Indeksācijas āķis
Latvijas likums "Par valsts pensijām" paredz 1. līmeņa pensijas vērtības celšanu, ko dēvē par "indeksāciju". Mērķis ir pielāgot jūsu pensiju inflācijai, lai par to katru gadu varētu iegādāties to pašu preču grozu.
Tomēr indeksācija neattiecas uz visu jūsu pensiju. Kā tas ir lielākajā daļā valstu, pastāv ienākumu griesti. Tas nozīmē, ka visa jūsu pensija var netikt indeksēta. Tātad pastāv robeža tam, cik lielā mērā indeksācija ietekmē jūsu ienākumus.
Pastāv sarežģīts noteikumu kopums, kas nosaka, cik liela vai cik maza pensijas daļa tiek indeksēta.
Indeksācija palielinās jūsu 1. līmeņa pensiju
Labklājības ministrija norāda, ka saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" pensiju indeksācija notiks 1. oktobrī. Pensiju indeksācijas mērķis ir novērst piešķirtās pensijas vērtības zudumu un pasargāt pensijas no pirktspējas krituma.
Katru gadu 1. oktobrī pensijas tiek palielinātas par indeksācijas koeficientu. Pensiju indeksācijas mehānisms paredz, ka pensijas pieaugumu nosaka, indeksācijas gadam iepriekšējā gada vidējo algu dalot ar vēl gadu iepriekšējā gada vidējo algu. Tomēr indeksācijas koeficients nedrīkst pārsniegt nominālā IKP pieauguma tempa un inflācijas likmes svērto vidējo rādītāju.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pensionāra ienākumi ir zemāki par piemērojamo slieksni, viņa pensija pieaugs par šo pieauguma koeficientu. Pēc 1. oktobra tiks izmaksāta jaunā pensija.
Tādējādi, pat ja iestājas ekonomiskā krīze vai pandēmija, jūs vienalga saņemsiet vairāk naudas savā 1. līmeņa pensijā, kamēr vien tā ir mazāka par svērto vidējo rādītāju. Indeksācijas mehānisms nozīmē, ka jūsu 1. līmeņa pensija ir pasargāta no inflācijas.
Sistēmas pirmsākumi meklējami 1996. gadā
Latvijas pensiju sistēmas pamatā ir nosacīto noteikto iemaksu (NDC) sistēma. Šī sistēma darbojas kopš 1996. gada un balstās uz iemaksām, kas ir atkarīgas no personas reģistrētajiem ienākumiem. Valsts obligātās fondētās kapitāla pensiju shēmas konti kā 2. līmenis tika ieviesti 2001. gada jūlijā.
Tas nozīmē, ka Latvijā līmeņu sistēma pastāv jau vairāk nekā 25 gadus — un jau vairāk nekā 20 gadus katram strādājošajam ir fondēts valsts pensijas konts. Iedzīvotājiem novecojot un valsts budžetam nonākot zem spiediena, fondētā sistēma kļūs arvien nozīmīgāka.
Ko strādājošais faktiski kontrolē
Sistēma garantē, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, tiks piešķirts 2. līmeņa plāns. Līdz pat pensionēšanās brīdim to papildinās iemaksas un ieguldījumu peļņa. Lielā izvēle ir par to, kura 2. līmeņa shēma var nodrošināt jūsu nākotni. Taču, tiklīdz esat izvēlējies, jūs nevarat to mainīt, kā arī nevarat šo naudu izņemt.
Izņemot to, iedzīvotājam Latvijā faktiski ir ļoti maza kontrole pār savām pensijas izredzēm. Tieši sistēma nodrošina, ka pensija būs pieejama, cik vien iespējams, lai kas arī notiktu. Trīs līmeņu sistēma nodrošina pamata ienākumus (1. līmenis), drošības spilvenu (2. līmenis) un iespēju nodrošināt ērtākas vecumdienas (3. līmenis). Taču vienīgā reālā kontrole aprobežojas ar 2. līmeņa plāna izvēli.
Vairāk sadaļā «Bizness»
- No bruto līdz neto: kā patiesībā tiek aprēķināta Latvijas algas lapiņa
- Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju Latvijā
- Izpratne par galvenajām elektrības un apkures rēķina pozīcijām Latvijā
- Jaunām ģimenēm pirmos 20 gadus atvieglos mājokļa kredītu atmaksāšanu
- Ceļu būvnieks zaudē trijās tiesu instancēs, bet turpina pārsūdzēt tiesu lēmumus
- "Eurocontrol" prognozējusi, kad gaisa satiksme Eiropā varētu atgriezties pirmspandēmijas līmenī