Izpratne par galvenajām elektrības un apkures rēķina pozīcijām Latvijā

Latvijas elektrības rēķina galvenās komponentes

Tipiskā mājsaimniecības elektrības rēķinā Latvijā ir redzamas šādas galvenās komponentes:

1. Konkurētspējīgā elektroenerģijas cena
2. Sadales sistēmas pakalpojumi
3. Pārvades sistēmas pakalpojumi
4. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN 21% apmērā)
5. (Pirms 2022. gada) Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
6. Atlaides, samazinājumi vai piemaksas

Fakti liecina, ka visas šīs komponentes bija skaidri uzskaitītas kā elektroenerģijas gala cenas sastāvdaļas Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam. Sadales un pārvades sistēmas pakalpojumi, PVN un obligātā iepirkuma komponente tika sīkāk aprakstīti Latvijas Elektroenerģijas tirgus likumā.

Patlaban OIK rindiņas Latvijas elektrības rēķinos nav, pateicoties Ministru kabineta lēmumam. Iepriekš tā bija regulēta maksa, ko izmantoja no atjaunīgajiem resursiem un koģenerācijā ražotas elektroenerģijas atbalstam, un tā tika uzskatīta par valsts atbalstu, ko aprēķināja un iekasēja no visiem galalietotājiem proporcionāli viņu patēriņam.

Kas ir obligātā iepirkuma komponente, un kas ar to notika?

Elektroenerģijas tirgus likums obligātā iepirkuma komponenti (OIK) definē kā maksājumu par kilovatstundu, ko izmanto publiskā tirgotāja papildu izdevumu segšanai, iepērkot elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, nevis konkurējošajā vairumtirgū. Visi elektroenerģijas galalietotāji maksāja šo komponenti proporcionāli savam patēriņam kopā ar sadales vai pārvades sistēmas pakalpojumu maksājumiem.

OIK sastāvēja no vienas fiksētās komponentes un vienas mainīgās komponentes. Ministru kabinets noteica fiksētās komponentes maksimālo apmēru atkarībā no klienta pieslēguma sprieguma pakāpes un patēriņa grupas (konsultējoties ar pakalpojuma pārdevēju pēc vienošanās vai ar pārdodošo vienību, ja pakalpojumu sniedz komerciālie un rūpnieciskie uzņēmumi). Mainīgā komponente bija atkarīga no klienta faktiskā elektroenerģijas patēriņa. Mājsaimniecībām mainīgā komponente tika aprēķināta proporcionāli patērētajai elektroenerģijai.

Tomēr 2022. gadā Latvijas valdība noteica, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējā likme ir 0 EUR/MWh, izmaksas sedzot no valsts budžeta. Faktiski OIK rindiņa no patērētāju rēķiniem pazuda, paliekot par izdevumu posteni, kas tiek finansēts no vispārējā budžeta.

Jāatgādina: lai gan OIK rindiņas pazušana samazināja mājsaimniecību elektrības rēķinus Latvijā, šis kritums nebija saistīts ar elektroenerģijas iepirkuma izmaksu deregulāciju, bet gan ar valdības atbalsta lēmumu, kas OIK izmaksas izņēma no patērētāju rēķiniem.

Sadales sistēmas pakalpojumu loma

Sadales un pārvades sistēmas pakalpojumi veido lielāko daļu no vidējās Latvijas mājsaimniecības elektrības rēķina; pirms obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas tie veidoja 40% no kopējās summas. Tās ir regulētas maksas, nevis brīvā tirgus pozīcija, un tās nevar mainīt, nomainot tirgotāju, jo tarifus aprēķina un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un tie tiek maksāti sistēmas operatoriem, piemēram, AS "Sadales tīkls".

Sadales pakalpojuma maksa Latvijā sedz izdevumus par elektroenerģijas transportēšanu no elektrostacijām un centrālajām elektrostacijām līdz sadales sistēmai un tālāk līdz pieslēguma vietai, un par to lemj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pirms valdības lēmuma šī pozīcija veidoja 40% no rēķina, savukārt "obligātā iepirkuma komponente" (OIK) – 28% no rēķina.

Apkure daudzdzīvokļu mājās

Daudzas mājsaimniecības Latvijā izmanto centralizēto siltumapgādi, nevis dabasgāzi. Tas rada jautājumu par to, kurš un cik maksā daudzdzīvokļu mājās. Ministru kabineta noteikumi Nr. 524 nosaka, ka "daļa [kas jāmaksā katram īpašniekam] nosakāma saskaņā ar pārvaldnieka izvēlēto metodiku, ņemot vērā siltumenerģijas uzskaites iespējas un apkures un karstā ūdens sistēmas tehniskās iespējas".

Īsumā: ja ir uzstādīti individuālie siltuma skaitītāji: a) vismaz 55% no izmaksām tiek sadalīti atbilstoši individuālajiem skaitītājiem b) pārējā daļa – atbilstoši katra īpašnieka vai īrnieka apkurināmo telpu kopējās platības daļai.

Ja individuālo siltuma skaitītāju nav, tad 65% no apkures maksas tiek aprēķināti atbilstoši katra īpašnieka vai īrnieka apkurināmo telpu kopējās platības daļai, bet 35% – atbilstoši katra īpašnieka vai īrnieka individuāli uzskaitītajam patēriņam.

Īpašnieki, kuri izmanto autonomu apkures sistēmu, maksā par to siltumenerģijas daļu, kas izlietota dzīvojamās mājas koplietošanas daļu un telpu vajadzībām, saskaņā ar īpašnieku saskaņotu, sertificēta speciālista izstrādātu un pārvaldnieka apstiprinātu aprēķina metodiku.

Secinājumi

Rezumējot, lai gan Latvijas elektroenerģijas tirgus ir atvērts konkurencei, Latvijas mājsaimniecībām ir ierobežotas iespējas ietekmēt cenas savos elektrības un apkures rēķinos. Konkurējošie elektroenerģijas tirgotāji galvenokārt nosaka pašas enerģijas komponentes cenu, lai gan valdība noteica cenu obligātā iepirkuma elementa fiksētajai un mainīgajai daļai un turpina to darīt attiecībā uz elektroenerģijas sadales maksas tarifa elementu (mainīgās daļas vairs nav). Sadales un pārvades sistēmas pakalpojumi ir regulēti un nav apspriežami, tāpat kā PVN, noteikumi, kas reglamentē apkures izmaksas daudzdzīvokļu mājās, un piespiedu valsts atbalsta mehānisms, kura dēļ Latvijas patērētāji iepriekš maksāja par privāto uzņēmumu atjaunīgās enerģijas ražošanas rentabilitātes celšanu.

Lai gan mājsaimniecības var ietekmēt tikai vienu sava elektrības rēķina daļu – savu elektroenerģijas patēriņu un vienošanos par enerģijas cenas komponenti ar elektroenerģijas tirgotāju –, tās varētu patiesi pārsteigt tas, cik niecīgu rēķina daļu patiesībā nosaka tirgus. Robeža starp tirgus un regulētajām maksām daudziem būtu diezgan pārsteidzoša: faktiski lielu daļu no kopējās elektroenerģijas cenas nosaka valsts – ar likumu vai lēmumu –, un tā nav maināma.