Latvijā katrs desmitais jeb 10% jauniešu ikdienā pārmērīgi aizraujas ar filmu un seriālu skatīšanos, liecina jaunākais "Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss".
Eksperti norāda, ka atkarība no filmām un seriāliem negatīvi ietekmē gan mentālo, gan fizisko veselību, taču pats bīstamākais šajā vecuma posmā ir atkarības radītā sociālā trauksme, proti, cilvēks zaudē sociālās prasmes, kļūst noslēgts, savukārt tas rada problēmas veidot karjeru un ģimeni.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātikas un psihoterapijas klīnikas psihoterapeits Artūrs Utināns skaidroja, ka pārmērīga seriālu un filmu skatīšanās rada sociālo trauksmi, tostarp veicina izolētību, sociālā kontakta samazināšanos, pazemina pašvērtējumu.
Utināns norādīja, ka šīs atkarības rezultātā cilvēkā rodas bailes, pat trauksme no atraidījuma un jaunietis nonāk apburtajā lokā - izvēlas palikt vientulībā, noslēgtā, no reālās dzīves atrautā vidē un, jo ilgāk šādā vidē uzturas, jo grūtāk atgriezties normālā dzīvē. "Filmu un seriālu atkarība novērojama visās vecuma grupās, bet īpaši bīstama tā ir jauniešiem: 18-24 gadu vecums ir brīdis, kad jaunajam cilvēkam ir jānosprauž dzīves mērķi, jādomā par karjeras un ģimenes veidošanu, taču ja visa cilvēka enerģija un laiks veltīts televizora vai datora ekrānam, karjera un ģimene kļūst mazsvarīga," sacīja ārsts.
Viņš arī skaidroja, ka filmu un seriālu skatīšanās normas robežās ir pieļaujama, taču pastāv šaura robeža, kad šķietami nevainīga nodarbe pārtop atkarībā. "Ir grūti definēt precīzus parametrus, pēc kuriem noteikt, kad iestājusies atkarība, piemēram, konkrēts stundu skaits, kas pavadīts pie ekrāna - ir jāvēro izmaiņas cilvēka uzvedībā," norādīja Utāns.
Pēc viņa paustā, atkarība visbiežāk tiek konstatēta brīdī, kad tā būtiski mainījusi ikdienas paradumus, prioritātes, sākusi traucēt izpildīt pienākumus, parādījies izteikts fokuss uz vienu lietu, proti, dzīve tiek pakārtota filmu un seriālu skatīšanai. Utināns atzīmēja, ka cilvēkam, kurš nokļuvis atkarībā, sāk zust laika izjūta, ierobežojas rīcībspēja un lemtspēja.