Eksperts: Ar auto saistītās izmaksās Latvijā un Igaunijā - milzīgas atšķirības
Igaunija un Latvija ir kaimiņvalstis, tomēr automašīnu tirdzniecības, reģistrācijas, kā arī nodokļu politikā starp tām joprojām ir milzīga atšķirība, vēsta laikraksts "Dienas Bizness".
Tādu ainu rāda Igaunijā un Latvijā strādājoša auto tirgotāja – OU Moneklar – pētījums.
«Katrai valstij ir savas priekšrocības un arī savi trūkumi,» pētījuma datus vērtē OU Moneklar meitas kompānijas Latvijā SIA Carweb Latvia valdes loceklis Rauls Tobbi. Viņš atzīst, ka abu kaimiņvalstu piekoptā politika ir izveidojusi it kā līdzīgu, bet vienlaikus ļoti atšķirīgu situāciju. Savukārt viens no DB aptaujātajiem uzņēmējiem, kurš strādā abās valstīs, uzskata, ka katrai valstij ir savas priekšrocības un vienlaikus defekti, taču tie neļauj izdarīt skaļu secinājumu par to, kurā valstī auto ir izdevīgāks vai lētāks.
Vienlaikus pašlaik tiek skatīti grozījumi likumā, kas paredz, ka Latvijā, vadot auto, vairs nevajadzēs līdzi vadāt un uzrādīt autovadītāja apliecību, pietiks ar personas apliecinošu dokumentu – pasi vai ID karti.
«Visbūtiskākā atšķirība ir transportlīdzekļu tehniskās apskates un tā dēvētā ceļa nodokļa jomā,» uzsver Tobbi. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā ceļa nodoklī jāmaksā katru gadu fiksēta summa atkarībā no CO2 izmešiem, bet Igaunijā tas ir iekļauts degvielas akcīzes nodoklī – kas vairāk brauc, tas arī vairāk maksā.
«Igaunijā tehniskā apskate maksā dārgāk nekā Latvijā, taču tā ir jāiet reizi četros gados jaunam auto un reizi divos gados lietotiem auto, turklāt Igaunijā ir konkurence tehniskās apskates veicēju vidū, kur vienā pilsētā tādi var būt pat vairāki, kamēr Latvijā pat tik lielā pilsētā, kāda ir Rīga, ir tikai viena vieta, kurā var veikt auto tehnisko apskati. «Ja rēķina tehniskās apskates izmaksas vairāku gadu griezumā, tad var secināt, ka faktiski Latvijā tās ir augstākas nekā Igaunijā, kaut arī tur ir augstāks algu un cenu līmenis,» norāda Tobbi.
Viņš nenoliedz, ka minēto iemeslu dēļ varētu būt cilvēki, kuri juridiski iegādājas auto Igaunijā ar šīs valsts numuriem.
«Tāda situācija gan varētu būt novērojama pirms gadiem pieciem – desmit, jo tagad pērn un šogad ir nosacījums, ka jāmaksā 10 eiro dienā, ja Latvijā deklarēts cilvēks vada auto, kurš reģistrēts citā valstī,» skaidro Tobbi. Viņš piemetina, ka Igaunijā šādas prasības nav.
Latvijā ir prasība par skaidras naudas griestiem darījumos ar auto – 7200 eiro apmērā, kuru vēl bija ideja pazemināt līdz 1500 eiro, taču Saeima šādu soli neīstenoja, savukārt Igaunijā šādu skaidras naudas izmantošanas griestu neesot. «Latvijā auto tirgojam, tikai izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, uzņēmumam nav pat kases aparāta,» uz jautājumu par skaidras naudas izmantošanu atbild Tobbi.