Hermaņa "politnekorektais" seriāls "Aģentūra" iekasē 120 000 eiro vēl pirms pirmizrādes. Kur noslēpums?

Kā informē teātra pārstāve Inga Liepiņa, iepriekšpārdošanā - vēl pirms filmu sāka rādīt - tā iegādāta gandrīz 3000 reižu.  Runājot par kopējiem ienākumiem, kas gūti iepriekšpārdošanā, Liepiņa norādīja, ka biļetes cena bija 40 eiro, tomēr jāņem vērā apstāklis, ka šim produktam, atšķirībā no teātra biļetēm, tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis 21% apmērā.

"Biļešu tirdzniecība notiek visu laiku, bet jāņem vērā, ka kopš pirmizrādes ir pagājušas tikai trīs dienas. Pārdošanas apjomi brīvdienu ietekmē ir mazliet mainījušies. Tāpat mēs pieļaujam, ka lojālie teātra skatītāji iegādājās produktu jau iepriekšpārdošanā," sacīja teātra pārstāve.

Jautāta, kādas bijušas daudzsēriju filmas ražošanas izmaksas, Liepiņa norādīja, ka nosaukt objektīvu summu ir visai sarežģīti, jo seriāla veidošanā tika iesaistīti visi teātra aktieri, kuri saņem algu, bet netika atsevišķi algoti. Seriāla tapšanā izmantotas, piemēram, arī teātra telpas.

"Aprēķins šoreiz neatspoguļotu šāda produkta ražošanas izmaksas, jo mums ir ikmēneša izdevumi, kas saistīta ar telpām, algām un administrāciju. Procesā bija iesaistīti teju visi kolēģi un administrācija darbojās kā seriāla producents," skaidroja Liepiņa.

"Aģentūra" pirmizrādi piedzīvoja 27.novembrī interneta platformā "agentura.jrt.lv". Patlaban filma ir pieejama tikai latviešu valodā, bet plānots, ka līdz gada beigām tā būs skatāma arī krievu valodā.

Filmas žanrs apvieno psiholoģisku trilleri ar detektīvu un tās notikumi risinās Rīgā un valstī 2020.gada vasarā. Sižeta centrā ir kāda reklāmas aģentūra, kur "profesionalitāte saduras ar apnikumu, romantiku un eksistenciālu apjukumu".

"Tas ir stāsts par pasauli, kas jau atkal pēkšņi mainās, un par aizkustinošo ticību, ka ar visu uz šīs pasaules ir iespējams manipulēt. Sižeta centrā ir reklāmas aģentūra - klasisks birojs, kur profesionalitāte saduras ar apnikumu, romantiku un eksistenciālu apjukumu," raksta filmas veidotāji.

"Sižeta katalizators ir kāds noslēpumains gadījums, kas padara neskaidru visu, kas līdz šim ir bijis stabils un perspektīvs. Detektīvintriga izvēršas tuvplānu trillerī, kur nevainīgo laikam tomēr nav."

Hermanis iepriekš norādīja, ka daudzsēriju mākslas filmas "Aģentūra" mērķauditorija, visticamāk, būs JRT skatītāji. Filmas scenārija autori ir Hermanis un rakstnieks Jānis Joņevs ar aktieru piedalīšanos, savukārt operators-inscenētājs ir Mārtiņš Grauds.

Ko par filmas noskatīšanos prasīto cenu saka pats Hermanis?

"Pirms pāris nedēļām man vajadzēja mājās saremontēt vārtus - meistaram par vienas dienas darbu samaksāju 50 eiro. Savukārt pirms mēneša man dārzā nogāza un sadalīja vienu lielu priedi. Dārznieks paprasīja simt divdesmit eiro par vienas dienas darbu. Man ne prātā neienāca diskutēt ar viņu. Tāpat kā mēs nediskutējam pie daktera vai restorānā, vai arī tad, kad saucam meistaru uz mājām. Mūsu sabiedrība ir pieradusi, ka mākslu var patērēt par velti, ka viņai tas ir uzdāvināts,"intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" spriež Hermanis.

"Protams, var salīdzināt seriāla cenu ar to, kāda tā ir "netfliksos" un tamlīdzīgi vai pirātu "torentos", un tad, bez šaubām, cilvēki ir pilnīgā šokā, no kurienes mums tā nekaunība prasīt piecdesmit eiro par 10 stundām kino. Bet cilvēki nesaprot, ka seriāliem, kas ir veidoti lielajās valodās - angļu, krievu -, ir planetāra mēroga tirgus, tāpēc viņi var tos tirgot par kapeikām.

Bet mēs esam maza tauta, un latviešu valodā runā tik, cik runā, un, protams, tad objektīvā cena ir pilnīgi cita. Turklāt - drīkst jau arī nepirkt. Mēs orientējamies uz JRT skatītājiem, kuri saprot, ka nevienā "netfliksā" viņiem nebūs JRT seriāla ar Kasparu Znotiņu, Andri Keišu, Baibu Broku un Gunu Zariņu, jo tur tādu vienkārši nav."

Hermanis arī pats sevi paslavē, sakot, ka "tas ir tieši tāds kino, kādu pats gribētu skatīties. Var cilvēki taču taisīt mājas skatīšanos, mini mājas ballīti kā manā padomju jaunībā, kad parādījās pirmie video - taisīja video seansus naktī, cilvēki sēdēja uz grīdas un skatījās aizliegtās filmas."

Kāpēc gan "aizliegtās"?

"Šis laiks ir politkorektuma uzvaras gājiens – Latvijā tas vēl ir mazāk skarts, bet ir tikai laika jautājums. (..) Politkorektuma terors ir postošs. Es taču redzu, kas notiek citās zemēs šajā sakarībā.

Māksla arvien mazāk un mazāk kļūst par brīvu teritoriju. Solis pa labi, pa kreisi, un cilvēki, mākslinieki, tiek diskvalificēti. Šajā ziņā mums šajā kino ik pēc desmit minūtēm ir kaut kas tāds, kas kaut kur Amerikā vai Vācijā būtu aizliegts."