Kā Latvijā notiek vēlēšanas: Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Kā darbojas Latvijas atvērto sarakstu vēlēšanu zīmes

Saeimas (parlamenta) vēlēšanu zīmēs ir norādīti katrā partijas sarakstā pieteikto kandidātu vārdi un uzvārdi. Vēlētājs var izvēlēties ievilkt īpašu „plusiņu” pretī tā kandidāta vārdam, kuru vēlas atbalstīt, izsvītrot tā kandidāta vārdu, kuru neatbalsta, vai arī atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu. Centrālās vēlēšanu komisijas skaidrojumā vēlēšanu zīme tiek definēta kā „grozīta”, ja vēlētājs ir ielicis vismaz vienu „plusiņu” vai izsvītrojis kādu vārdu. Ja kandidātam ir gan „plusiņš”, gan svītrojums, tiek uzskatīts, ka attiecībā uz viņu nekādas atzīmes nav. Iespēja izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē, paužot savas vēlmes, vienlīdz attiecas gan uz klātienes, gan pasta balsošanu.

Latvijas vēlēšanu rīkotāji ir publiski skaidrojuši, ka atzīme „pluss” tiek izmantota, lai izteiktu īpašu atbalstu kandidātam, savukārt vārda izsvītrošana liecina, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Daļa vēlētāju var izvēlēties ielikt aploksnē negrozītu vēlēšanu zīmi.

1. gada rakstā sabiedrisko mediju portāls LSM vēstīja par priekšlikumu pārveidot vēlēšanu zīmes, aizstājot līdzšinējos romba formas lauciņus pie kandidātu vārdiem ar zaļiem un sarkaniem kvadrātiņiem. Vēlētāji varētu atzīmēt zaļo kvadrātiņu, ja īpaši atbalsta kandidātu, un sarkano kvadrātiņu, ja to neatbalsta. Šādas piedāvātās izmaiņas vienkāršotu vēlēšanu zīmes un padarītu to lietošanu vēlētājiem saprotamāku.

Proporcionālā pārstāvniecība un preferenciālā balsošana

Latvijas vēlēšanās pilsoņi balso par kandidātu sarakstiem, kurus veidojušas politiskās partijas. Būtiski ir tas, ka vēlētājam ir arī iespēja paust konkrētu atbalstu vai noraidījumu atsevišķiem sarakstā iekļautajiem kandidātiem. Šī preferenciālās balsošanas sistēma tiek atzīta arī starptautiskajos Latvijas vēlēšanu sistēmas aprakstos.

Vēlēšanu zīmē vēlētājs pretī kandidāta vārdam var izvēlēties ielikt atzīmi „pluss”, atzīmi nelikt vispār vai arī izsvītrot vārdu un uzvārdu. Atzīmi „pluss” liek tad, ja vēlētājs īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu, savukārt kandidāta vārda izsvītrošana tiek izmantota gadījumos, kad vēlētājs šī kandidāta ievēlēšanu neatbalsta. Vēlētājs var arī izvēlēties vēlēšanu aploksnē ievietot negrozītu vēlēšanu zīmi. „Plusiņi” un svītrojumi kalpo kā mehānisms, ar kura palīdzību vēlētāji var ietekmēt kandidātu secību partijas sarakstā, „plusiņiem” potenciāli dodot kandidātam vairāk balsu, bet vārdu izsvītrošanai atstājot negatīvu ietekmi. Šī preferenciālā iespēja, lai gan salīdzinājumā ar dažām citām atvērto sarakstu sistēmām ir ierobežota, ļauj vēlētājiem ietekmēt to, kurš kandidāts no partijas saraksta faktiski tiek ievēlēts. Eiropas Padomes Venēcijas komisijas apkopojums apliecina šādas sistēmas esamību, un tā ir raksturīga Saeimas (Latvijas parlamenta) vēlēšanām, pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, turklāt balsstiesīgajiem ES pilsoņiem ir tiesības balsot arī Latvijas pašvaldību vēlēšanās.

Balsošana no ārvalstīm: pasta balsošana un pieteikšanās tiešsaistē

Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus valsts, iespēja balsot Saeimas vēlēšanās pa pastu — izmantojot to pašu īpašo „plusiņu” un svītrojumu sistēmu kā balsojot Latvijā — ir kļuvusi par ierastu praksi. Vēlēšanu rīkotāji norāda: lai balsotu pa pastu, vēlētājam ir jāsaņem droša tīmekļa vietnes adrese, kurā pieejami balsošanas materiāli. Tad ir jāizdrukā vēlēšanu zīme, kas atbilst izvēlētajam kandidātu sarakstam, un pēc saviem ieskatiem pie atbalstītajiem kandidātiem var ievilkt „plusiņu” vai izsvītrot tos, kurus neatbalsta. Vēlēšanu zīmē ir jāatstāj vieta īpašajām „plusiņa” atzīmēm un izsvītrotajiem vārdiem. Aizpildītā vēlēšanu zīme pēc tam tiek nosūtīta atpakaļ uz Latviju, lai līdz noteiktajam termiņam to nogādātu attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.

1. gada 14. Saeimas vēlēšanās Latvijas vēstniecību darbinieki nodrošināja pasta balsošanas materiālus 22 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs. Šajās vēlēšanās balsstiesīgajiem vēlētājiem bija pieejams e-pakalpojums pieteikšanās nodrošināšanai pasta balsošanai. Pasta balsošanas sistēma ir paplašināta, attiecinot to arī uz pašvaldību vēlēšanām.

Kas var balsot pašvaldību vēlēšanās

Pašvaldību (valstspilsētu un novadu domju) vēlēšanās Latvijas pilsoņi nav vienīgie, kuri var ierasties vēlēšanu iecirknī un nobalsot. Saskaņā ar ES tiesību aktiem tiesības piedalīties ir arī Latvijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, ja vien viņi atbilst Latvijā noteiktajiem reģistrācijas un balsstiesību kritērijiem. Konkrēti, citu ES valstu pilsoņi, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā, ir tiesīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās līdzās Latvijas pilsoņiem, kuriem, protams, balsstiesības ir automātiskas.

Debates par vēlēšanu zīmju dizainu un vēlētāju izpratne

Kandidātu atzīmēšanas sistēmas īpatnības Latvijā joprojām ir valsts vēlēšanu organizētāju uzmanības lokā. 2024. gadā sabiedrisko mediju portāls LSM publicēja rakstu, norādot, ka vēlēšanu rīkotāji iestājas par labākām vēlēšanu zīmēm. Varētu tikt veiktas izmaiņas, lai vienkāršotu vēlēšanu zīmes izkārtojumu, jaunajā dizainā aizstājot līdzšinējos romba formas lauciņus pie kandidātu vārdiem ar zaļiem un sarkaniem kvadrātiņiem. Zaļo kvadrātiņu varētu atzīmēt, ja vēlētājs kandidātu īpaši atbalsta, un sarkano kvadrātiņu — ja to neatbalsta. Šis priekšlikums un esošās sistēmas apraksts atspoguļo atbildīgo iestāžu nepārtrauktos centienus padarīt kandidātu atzīmēšanu nepārprotamu un pārskatāmu.

Sistēmas paplašināšana: pasta balsošana pašvaldību vēlēšanās

Atvērto sarakstu preferenciālās balsošanas iespēja izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē ir iedzīvināta arī pašvaldību līmenī. 2020. gada decembrī tika pieņemti likuma grozījumi, kas paredzēja pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās, pārņemot Saeimas (parlamenta) vēlēšanās jau sen nostiprināto kārtību. Tagad vēlētāji ārvalstīs var pieteikties pasta balsošanai pašvaldību vēlēšanās, izmantojot tos pašus ceļus, kas pieejami nacionālajās vēlēšanās — tiešsaistes rīkus un akreditētās diplomātiskās pārstāvniecības. Vēlēšanu komisija norāda: tiklīdz pieteikums pasta balsošanai ir apstiprināts, vēlētājam ir jāizdrukā vēlēšanu zīme, jāatzīmē vēlamie kandidāti ar „plusiņiem” vai jāizsvītro nevēlamie un jānodrošina, lai vēlēšanu zīme tiktu saņemta līdz noteiktajam termiņam. Šī preferenciālās balsošanas mehānisma paplašināšana pašvaldību līmenī nozīmē vēl vienu papildinājumu ārvalstīs dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo tiesībām, kā arī elektroniskās vēlētāju reģistrācijas iespēju paplašināšanu.

1. gada 14. Saeimas vēlēšanās pasta balsošana tika nodrošināta 22 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs, un iespēju balsot pa pastu no ārvalstīm izmantoja 3101 vēlētājs, liecina Ārlietu ministrijas dati. Šī pieredze apliecina Latvijas unikālās atvērto sarakstu, preferenciālās balsošanas sistēmas praktisko pastāvēšanu un lietojumu: vēlētāji dzīvojamās istabās un pie ēdamgaldiem visā pasaulē jau tagad spēj ar savām atzīmēm veidot politisko partiju iesniegtos kandidātu sarakstus, nevis vienkārši nobalsot par visu sarakstu kopumā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas.