Rinkēvičs vēlētos redzēt vienotu ES nostāju par dalību Uzvaras dienas svinībās Maskavā
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jāvienojas par kopēju nostāju attiecībā uz dalību Uzvaras dienas svinībās Maskavā. Ministrs uzskata, ka atsevišķu valstu atšķirīgie lēmumi vājina Eiropas vienotību laikā, kad attiecības ar Krieviju ir saspīlētas.
Kāpēc jautājums ir jutīgs
Otrā pasaules kara beigu atceres pasākumi Krievijā ir ne tikai piemiņas brīdis, bet arī nozīmīgs politisks notikums. Krievijas vadība tos izmanto, lai demonstrētu savu vēstures redzējumu un militāro spēku. Daudzām Austrumeiropas valstīm, tostarp Latvijai, kara beigas nenozīmēja brīvību, bet gan ilgstošu okupāciju, tāpēc svinību vēstījums tiek uztverts ļoti atšķirīgi.
Pēc Krimas aneksijas un konflikta Ukrainas austrumos jautājums par Eiropas līderu klātbūtni Maskavā kļuva vēl jutīgāks. Dalība svinībās var tikt interpretēta kā atbalsts Krievijas politikai, bet atteikšanās — kā necieņa pret kara upuriem.
Vienotības arguments
Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropas Savienības spēks ir spējā runāt vienā balsī. Ja dažas valstis sūta augstākās amatpersonas, bet citas boikotē pasākumu, Krievija var to izmantot, lai parādītu, ka Eiropā nav vienprātības. Kopēja nostāja, pēc ministra domām, ļautu vienlaikus godināt kara upurus un nosūtīt skaidru signālu par attieksmi pret pašreizējo Krievijas rīcību.
Ministrs neaicināja uz vienotu boikotu vai vienotu dalību; viņa galvenā doma bija, ka lēmumu vajadzētu apspriest kopīgi, nevis pieņemt katrai valstij atsevišķi.
Atšķirīgās pieejas
Eiropas valstu viedokļi šajā jautājumā atšķīrās. Dažas Rietumeiropas valstis uzskatīja, ka piemiņas pasākumus nevajadzētu jaukt ar aktuālo politiku, un vēlējās izrādīt cieņu padomju karavīriem, kas cīnījās pret nacismu. Baltijas valstis un Polija bija daudz kritiskākas, uzsverot, ka Maskavas parāde ir kļuvusi par propagandas instrumentu.
Latvijas pozīcija bija skaidra — valsts augstākās amatpersonas svinībās Maskavā nepiedalās. Tomēr Rinkēvičs atzina, ka katras valsts lēmums ir tās suverēnas tiesības, un aicināja partnerus vismaz informēt citam citu un meklēt kopsaucēju.
Vēstures politika Eiropā
Diskusija par Uzvaras dienas svinībām atklāj plašāku problēmu: Eiropā joprojām nav vienota skatījuma uz divdesmitā gadsimta vēsturi. Kamēr Rietumeiropā kara beigas saistās ar atbrīvošanu, Austrumeiropā tās nozīmē arī jaunas okupācijas sākumu. Šo atšķirību izpratne ir svarīga, lai Eiropas Savienība spētu veidot saskaņotu ārpolitiku.