Pērn pieņemtās jaunās ugunsdrošības prasības, kas stāsies spēkā šajā rudenī, būtiskāk skars uzņēmējus un sabiedrisko ēku īpašniekus, sacīja darba drošības, drošības risku vadības un darba vides novērtēšanas kompānijas SIA "Inspecta Prevention" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Babra.
Līdz ar to uzņēmējiem un sabiedrisko ēku īpašniekiem jārēķinās ar to, ka ugunsdrošības prasību izpildē nāksies investēt krietni vairāk līdzekļu nekā līdz šim.
Kā skaidroja eksperts, jaunie ugunsdrošības noteikumi papildu izdevumus īpaši radīs publisko izklaides vietu īpašniekiem, kā arī sabiedrisko, tostarp vēsturisko ēku un ražotņu īpašniekiem. Pēc to stāšanās spēkā būs jāīsteno virkne preventīvu pasākumu, kuri līdz šim nereti uztverti visai formāli. Piemēram, būs jāizbūvē papildu evakuācijas ceļi ēkās, jāizvieto jauni apzīmējumi, jāizstrādā un jāveic detalizētas ugunsdrošības instruktāžas, kā arī jāverificē esošie ugunsdzēsības līdzekļi un, iespējams, tie jānomaina.
Tāpat jaunie ugunsdrošības noteikumi paredz elektroinstalācijas pārbaudes ar termokameru.
"Elektroinstalāciju pārbaude ar termokameru ir līdz šim nebijusi prasība ugunsdrošības noteikumos. Ar šīs metodes palīdzību sertificēti speciālisti pārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti, piemēram, nozarkārbā vai sadales skapī. Saskaņā ar jaunajām prasībām, kas stāsies spēkā šī gada 1.septembrī, objektos šādu elektroinstalācijas pārbaudi vajadzēs veikt vienreiz desmit gados. Tiesa gan, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, šāda pārbaude ar termokameru būs jāveic reizi divos gados," norādīja Babra.
Viņš arī atzīmē, ka, izstrādājot jaunās ugunsdrošības prasības, īpaša uzmanība pievērsta tieši publisko izklaides vietu ugunsdrošībai. Proti, lielākoties noteikumi tikuši radīti, balstoties uz iepriekšējo traģisko pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs, kad, piemēram, aizdegoties naktsklubam, to īpašnieku vai pasākumu organizatoru nevērības dēļ bojā gājuši desmitiem cilvēku. Tāpat jauno ugunsdrošības prasību autori ņēmuši vērā faktu, ka liela daļa sabiedrisko ēku ir morāli novecojušas, neatbilst tajās izvietoto iestāžu darbības specifikai un nav piemērotas, lai tajās noritētu pasākumi ar lielu apmeklētāju skaitu. Tāpēc jaunās ugunsdrošības prasības paredz, ka ēkās, kurās tiek organizēti publiskie pasākumi ar vairāk nekā 50 apmeklētājiem, jāveic virkne jaunu ugunsdrošības pasākumu, piemēram, pirms katra pasākuma jāizstrādā individuāla ugunsdrošības instrukcija.
Arī privātpersonām pēc 1.septembra būs jāiegulda līdzekļi, lai nodrošinātu ugunsdrošību savā mājvietā. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā, ja daudzdzīvokļu mājā ir gāzes iekārta - plīts vai katls, dabīgās ventilācijas kanālam būs aizliegts pievienot virtuves tvaika nosūcējus, ja nav citas ventilācijas, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpā. Tāpat līdz 2020.gadam obligāti katrā mājoklī būs jāuzstāda tik nepieciešamie dūmu detektori, atgādināja Babra.
"Ugunsdrošība un iespējamo ugunsgrēku risku maksimāla samazināšana būtu jāuztver nopietni gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, jo pašlaik šajā jomā Latvijai ir vieni no vissliktākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam derētu atcerēties, ka jaunie ugunsdrošības noteikumi radīti nevis, lai sagādātu galvassāpes un papildu izdevumus, bet lai iespējami samazinātu uguns nelaimju skaitu un uzlabotu kopējo ugunsdrošības līmeni Latvijā. Izmaiņas, kas vērstas gan uzņēmēju, gan privātpersonu virzienā, var šķist dārga likumdevēju kaprīze, tomēr, īstenojot visu prasīto dzīvē, drošība ēkās varētu pieaugt," uzsvēra Babra.
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi", kas nosaka jaunas ugunsdrošības prasības fiziskajām un juridiskajām personām, mazina administratīvo un finansiālo slogu, kā arī aktualizē ugunsdrošības prasības atbilstoši šobrīd spēkā esošiem tiesību aktiem un tehnoloģiju attīstībai, spēkā stājās 2016.gada 1.septembrī.
Kā paredz noteikumi, līdz 2017.gada 31.decembrim dzīvokļu īpašniekiem jānovērš tas, ka pie dabīgās ventilācijas kanāliem ir pievienoti tvaika nosūcēji, atjaunojot un nodrošinot dabīgo ventilāciju. Jaunie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka sākot ar 2020.gada 1.janvāri dūmu detektori būs obligāti jāuzstāda visās mājās un dzīvokļos. Līdzās tam, no 2020.gada 1.janvāra privātmājas, vasarnīcas, dārza mājas un citus viendzīvokļa objektus būs jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.
Tāpat jaunajos noteikumos precizēts un papildināts ugunsdrošības instrukcijas saturs - sākot ar 2017.gada 1.septembri visās ugunsdrošības instrukcijās būs jāiekļauj paplašināta informācija par objektu, piemēram, jāiekļauj vispārīga informācija par objektu un tā ugunsdrošību raksturojoša informācija. Līdztekus noteikumi nosaka, ka personām, kuras izstrādā ugunsdrošības instrukciju, veic instruktāžu un vada praktiskās nodarbības, būs jābūt profesionālajai izglītībai ugunsdrošībā vai attiecīgai apmācībai ugunsdrošības jomā.
Līdztekus ar jaunajiem noteikumiem mazināts ugunsdzēsības aparātu apkopes finansiālais slogs - sākot ar 2018.gada 1.janvāri tehnisko apkope būs jāveic saskaņā ar ražotāja noteikto apkopes biežumu vai, ja tāda nav noteikta, tad ne retāk kā reizi piecos gados. Līdzšinējā kārtība paredzēja ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veikt reizi divos gados.
No 2017.gada 1.septembra vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm būs jāveic arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaudi ar termokameru.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Inspecta Prevention" apgrozījums pērn bija 186 421 eiro, bet peļņa - 16 605 eiro. SIA "Inspecta Prevention" dibināta 2008.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 2842 eiro. "Inspecta Prevention" ir AS "Inspecta Latvia" meitasuzņēmums, kas ietilpst "Inspecta Group".
"Inspecta Group" piedāvā inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas, tehnisko konsultāciju un apmācību pakalpojumus. "Inspecta Group" uzņēmumi darbojas astoņās Eiropas valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Polijā un Zviedrijā.