Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta SOK individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34. Ja tiesības rīkot ziemas OS būtu ieguvuši zviedri, tad daļa no tām notiktu arī Siguldā.

Vēsture atkārtojas

Šī nav pirmā reize, kad Latvijai iet secen iespēja uzņemt Olimpiskās spēles. Kad Latvija atradās Padomju Savienības okupācijā, minētā valsts 1980.gadā ieguva iespēju rīkot vasaras olimpiskās spēles.

Lai arī plaši boikotētas, tās galu galā notika Maskavā. Līdzīgi, kā kandidējot uz 2026.gada ziemas OS, arī šajā gadījumā teorētiskas iespējas daļai no tām notikt bija Latvijā - tiesa, Rīgā nevis Siguldā.

Tomēr OS svētki mūsu pusē gāja secen, jo tā laika Latvijas PSR vadība uzskatīja, ka Rīgai nekas tāds nav nepieciešams. Konkrēti, varas iestādes nevēlējās mainīt pilsētas ģenerālo plānojumu.

Rezultātā lācītis Miša palika vien Maskavā.

Uz ko Latvija cerēja šoreiz

Sākotnēji Zviedrija, kurai nav savu bobsleja un kamaniņu trašu, piedāvāja šos sporta veidus uzņemt Norvēģijai, tomēr tur iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret šo ideju. Līdz ar to piedāvājumu saņēma Stokholmai nākamā tuvākā šo sporta veidu trase - Sigulda.

Latvijā nekādu referendumu neveica un uzreiz piekrita. 

''Olimpiskā sapņa pietuvināšanai Siguldas trase jārekonstruē, lai tur varētu braukt bobsleja četrinieki, kā arī nepieciešams uzlabot apkārtējo infrastruktūru,'' LTV par to, kas būt jādara, lai OS varētu notikt Siguldā, sākotnēji teica LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Par bobsleja, kamaniņu un skeletona uzņemšanu apmierināts bija arī Dainis Dukurs: ''Veicot kārtīgu rekonstrukciju un noteikti uzlabojot pilsētas infrastruktūru, uz 2026. gadu varētu kaut ko izdarīt.''

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics pauda gatavību sākt infrastruktūras uzlabošanu tikai tad, kad atbalstu būs apsolījusi arī valdība.

Par spīti dažādām grūtībām, kā arī nesaistītām problēmām rīkojot, piemēram, Eiropas čempionātu basketbolā sievietēm, atbildīgo personu cerības uz OS Siguldā bija visai lielas.

Ko par neveiksmi saka Latvijā?

Dukurs par Itālijas uzvaru balsojumā sarunā ar LETA neslēpa pamatīgu vilšanos: ''Šī bija unikāla iespēja mazajai Latvijai tikt pie pieciem olimpiskajiem apļiem un būt vienai no Stokholmas sadarbības partnerēm, tomēr SOK nobalsoja citādāk. It kā šķita, ka Stokholmas pieteikums ir spēcīgāks. Kad kandidatūru atsauca Kalgari, likās, ka tieši zviedri varētu būt tie, kuri uzvarēs balsojumā.''

''Tomēr bija mirkļi, kas lika arī aizdomāties. Zviedru vēsums un attieksme brīžiem lika būt uzmanīgiem, vismaz tā jutos iekšēji. Savukārt itāļi ir ar citiem apgriezieniem, redzējumu un pieeju. Varbūt tas pietrūka zviedriem,'' pie notikušā Dukurs vaino zviedru mentalitāti.

''Šobrīd ir diezgan liela vilšanās.''

Kas notiks tālāk?

Ne tikai Dukurs, bet arī citi eksperti uzskata, ka nākamreiz šāda iespēja Latvijai pavērsies vien pēc ļoti ilga laika, ja vispār jel kad.

''Vēl ilgi būs jāgaida līdzīgs piedāvājums, lai kādu no Olimpiādes sporta veidiem atvestu uz Latviju. Šāda izdevība varbūt ir tikai reizi 100 gados,'' domā Dukurs.

Valdis Valters, pieminot abas augstāk minētās iespējas, savā Twitter pauž kategorisku viedokli: ''Trešās vairs nebūs.''

Par spīti neveiksmei, lēnākos tempos tāpat plānots turpināt realizēt Siguldas Bobsleja un Kamaniņu trases attīstibas projektu.