Arvien biežāk Pierīgas mežos bezpajumtnieki ierīko nometnes, kurās dzīvo visu gadu, un šī ziema tam ir bijusi ļoti labvēlīga, vēsta LTV raidījums "4.studija".


“Praktiski visos Rīgas teritorijā esošajos mežos esam ar tādu fenomenu saskārušies, ka cilvēki bez noteiktas dzīves vietas tur apmetas, tas attiecas gan uz mežu pie Dreiliņiem, gan Šmerlī, gan Biķernieku mežā, mežā pie Juglas un atsevišķos gadījumos arī esam konstatējuši kādu apmešanos pat Mežaparkā,” atzina SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Edgars Vaikulis.

Galvenā problēma bezpajumtnieku izveidotajās apmetnēs ir atkritumi. Matrači, pudeles, dažādi apģērbi, mēbeles un daudz kas cits.

Par teritorijas sakopšanu atbild vai nu īpašnieks vai šajā gadījumā – apsaimniekotājs. Atklājot kārtējo šādu apmetni, SIA “Rīgas meži” parasti vēršas pašvaldības policijā.

“Laiku pa laikam šādi izsaukumi ir, lielākoties gan runa būs par diviem pārkāpumu veidiem - viens būs par nesakoptu teritoriju, un otrs būs attiecīgi par šīs te teritorijas pašu piemēslošanu. Par atkritumu izmešanu tam neparedzētā vietā,” stāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Sods par meža piemēslošanu var sasniegt līdz pat 700 eiro, bet par to, ka teritorija nav sakopta, sodīt var īpašnieku, piemērojot sodu līdz pat 350 eiro.

“Šī ziema ir pat bijis tāds kā izņēmums, jo, protams, ka Rīgas pašvaldība nodrošina sociālo atbalsta funkciju cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas un aicina teritoriju īpašniekus šos cilvēkus apzināt un nogādāt patversmēs, bet šogad šī ziema ir bijusi tāda, ka viņi no šīs iespējas ir atteikušies, līdz ar to arī ziemas periodā ir palikuši šajās apmetnēs,” atzina Vaikulis.

Sadovskis norādīja, ka Rīgas teritorijā mitināties publiskās teritorijās ir aizliegts, “piemēram, ja jūs izdomājat uzbūvēt telti Rīgas centrā vai citā vietā, kur vienkārši nav ierīkota speciālā telts celšanas vieta, var piemērot sodu, taču ņemot vērā, ka pats pārkāpums nav ārkārtīgi būtisks, tad arī šie sodi nav lieli, tas ir līdz 15 eiro”.

Vaikulis arī piebilda, ka “tie nav cilvēki, par kuriem var runāt, ka viņi būtu jāsoda”.

“Tie ir cilvēki, par kuriem domes saistoši noteikumi paredz rīcību, kā viņiem piedāvāt nodrošināt sociālo palīdzību, ēdināšanu, izguldīšanu, bet cilvēki ir brīvi, un viņi var šo palīdzību pieņemt un no tās atteikties.

Šoziem ļoti bieži esam saskārušies ar to, ka atkal un atkal atrodam apmetnes jaunās vietās, jo viņi no šīs palīdzības ir atteikušies,” atzina Vaikulis.

Ja ir iekārtota speciāla telts vieta, tad teorētiski arī ilgstoša mitināšanas ir likumīga.

“Nav mums nekur normatīvajos aktos noteikts limits, cik ilgi drīkstētu dzīvot teltī vai kā tamlīdzīgi, tad, protams, to drīkstēs darīt, taču jebkurā gadījumā cilvēkam ir jāseko līdzi tam, lai apkārtni nepiemēslotu un, tā teikt, nebūtu cūkmens,” pauda pašvaldības policijas pārstāvis.

Papildu bīstamību šādās savvaļas apmetnēs rada ugunskuri, kas tiek kurināti tam neparedzētās vietās – līdz ar to pastāv ugunsgrēku risks.