Latvijas Universitāte (LU) paudusi gatavību vērsties tiesā pret Latvijas izglītības un zinātnes ministres Ilga Šuplinskas lēmumu.


Ja valdība neapstiprinās LU rektora amatā Indriķi Muižnieku, universitāteivēl būs iespēja vērsties tiesā, kas arī tiks darīts, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra LU prorektore Ina Druviete.

Kas izsaucis abu pušu domstarpības?

Šuplinska līdz šim nav steigusi valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu amatā, tā vietā Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

"Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi? Tad tie ir un pēc 17.jūlija varēšu pateikt kādi," norādījusi Šuplinska.

"Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.

Pēc ministres teiktā, IKVD veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17.jūlijā darbu plānots pabeigt un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, - izvēle, kā tālāk rīkoties būs Muižniekam nelabvēlīga.

Ko saka LU?

LU tikmēr ir pārliecināta, ka rektors pārvēlēts demokrātiski un tiesiski, skaidroja Druviete. Tāpat neviens nav iesniedzis iebildumus pret Satversmes sapulces norisi, kā arī izteicis neapmierinātību ar rektora vēlēšanu rezultātiem.

"Neredzam nekādu pamatu, lai ministre vilcinātos ar rektora virzīšanu apstiprināšanai," sacīja LU prorektore, kura arī uzsvēra, ka domu par vēl vienām rektore vēlēšanām LU nepieļauj.

Druviete uzskata, ka izglītības ministrei nav tiesību nevirzīt rektoru apstiprināšanai amatā. Par to, vai viņu apstiprināt, lems Ministru kabinets.

"Nešaubāmies par pozitīvu lēmumu, bet negatīva lēmuma rezultātā mums ir iespēja vērsties tiesā, kas arī tiks darīts," viņa uzsvēra.

Ko Šuplinska domā par LU vēlmi tiesāties?

Šuplinska trešdien par augstāk minētajiem LU prorektores izteikumiem sacīja, ka viņai prieks, ka "Druvietes kundzei ir šī pārliecība, redzēsim".

Ministres ieskatā pēdējo mēnešu un dienu laikā sabiedrībā izskanējusī informācija neliecinot, ka "pārvaldības modelis atbilst tam, ka tā ir viena no mūsu labākajām universitātēm [..]".

Skandāls vērsis uzmanību uz Šuplinskas savādajām aktivitātēm

Izskanējusī informācija par ministres kādreizējo saistību ar komunistisko režīmu, likusi par viņas nesenākām darbībām savā Twitter prātot polittehnologam Jurģim Liepniekam.

''Par Šuplinskas komunistisko pagātni šausminoties, nevajadzētu piemirst arī viņas aktīvo darbošanos jomā, kuru varētu saukt par "Latgales seperātismu” un kas ir viens no identificētiem Krievijas hibrīdkara virzieniem Latvijā,'' tvīto Liepnieks.

''Protams, Strīķes/Potapovas partijā neizbrīna tādi personāži kā Šuplinska, taču ja kāda izsniegtā pielaide valsts noslēpumam izbrīnija, tad pirmkārt jau Šuplinskai,'' domā eksperts. ''Šuplinska braukā uz latgaliešu valodas konferencēm Krievijā. Sponsorētām par Krievijas naudu. Atliek tikai krieviski ierakstīt viņas vārdu uzvārdu un latgaļskij, un jau var pietiekami daudz ieraudzīt.''

''JKP, protams, ir lieliska partija - 29 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, jauna un it kā konservatīva partija deleģē valdībā savu ministri - dedzīgu komjaunieti, okupācijas armijas slavinātāju un neatkarības atjaunošanas centienus nosodījušo Šuplinsku. Vareni,'' tā Liepnieks.