"Te būs tiesu darbi!" Azartspēļu bizness neizpratnē par Saeimas lēmumu (+VIDEO)

 "Cilvēki politikā ir ļoti aizspriedumaini, viņi neviens nav bijis iekšā apskatīties. Mums bija pilnīgi nodrošināta divu metru izolācija starp cilvēkiem, ja kāds to būtu redzējis, viņi varētu to arī adekvāti novērtēt," par politiķu lēmumu RīgaTV 24 raidījumā "Kārtības Rullis" sacīja Jānis Zuzāns - azartspēļu uzņēmuma SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts.

"Es to uztveru kā politisku cīņu: mēs gribējām aizvērt, ir daži spēki, kas visu laiku to proponē, un, mums tas tagad izdevās šajā apstākļu sakritībā. Kāda vella pēc viņi pieķēra klāt online azartspēles, to gan es nesaprotu, jo tur nav nekāda sakara ar cilvēku glābšanu no Covid-19, jo tas viss notiek attālināti. Te būs tiesu darbi." 

Tikmēr arī interaktīvo spēļu organizētāju dalībnieki, kuri ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, paziņojuši, ka plāno vērsties tiesā ar investīciju aizsardzības prasībām, informē Latvijas interaktīvoazartspēļubiedrība.

Pēc Zviedrijas kompānijas "Enlabs", kas Latvijā darbojas ar zīmolu "Optibet", prezidenta Georgija Ustinova teiktā, šo prasību apmērs tiesā būs līdz 160 miljoniem eiro.

Biedrības pārstāvji norādīja, ka ārvalstu uzņēmumu veiktās investīcijas ir aizsargājams pēc Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

"Savukārt 2020.gada 20.martā Saeima steidzamības kārtībā izskatīja un pieņēma likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", faktiski likvidējot Latvijā "gametech" nozari, kuru veido pārsvarā Ziemeļeiropā un Eiropā reģistrētie uzņēmumi un to investīcijas," uzsvēra biedrībā.

Pēc biedrības pārstāvju paustā, likuma pirmajā pantā noteikts tā mērķis, proti, noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Savukārt devītajā pantā noteikts aizliegumsazartspēļuorganizēšanai arī interaktīvajā vidē, kurazartspēļuspēlēšana noris bez jebkādas personu saskarsmes klātienē.

"Saeimas lēmums, neskatoties uz ārkārtējo situāciju valstī, nepamatoti aizskar uzņēmumu Latvijas Satversmē, Eiropas Savienības (ES), kā arī starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības uz komercdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvību un investīciju aizsardzību. Neviena cita ES dalībvalsts Covid-19 izplatības ierobežošanai un tā radīto seku mazināšanai nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz interaktīvoazartspēļudarbību, saprotot šādu ierobežojumu nepamatotību un nesamērīgumu attiecībā pret labumu, ko no tā noteikšanas gūtu sabiedrība," pauda Interaktīvoazartspēļubiedrības pārstāvji.

Interaktīvoazartspēļurīkotāji norādīja, ka likuma devītajā pantā paredzētais ierobežojums nav noteikts ar likumu, jo tā pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips. Tāpat ierobežojums neesot samērīgs.

Biedrībā skaidroja, lai novērstu iespējamos nelietderīgus un pārmērīgus tēriņus, ir iespējams pielietot citus līdzekļus, proti, noteikt ierobežojumus patērētāja tēriņiem vai arī interneta vietnē pavadītajam laikam, kā arī noteikt naudas līdzekļu limitu, ko viena persona var iztērēt, spēlējot interaktīvāsazartspēlesun nosakot ierobežojumus interaktīvoazartspēļudarba laikam, kamēr valstī pastāv ārkārtējā situācija. 

Pēc biedrības pārstāvju minētā, Saeimas rīcība attiecībā uz sabiedrības labklājības aizsardzību ir savstarpēji pretrunīga, jo, no vienas puses, tiek ierobežotasazartspēles, kamēr, no otras puses, tiek veicināta alkohola pieejamība, atļaujot tā tirdzniecību arī internetā.

Zviedrijas starptautiskāazartspēļurīkotāja "Betsson" Latvijā piederošā uzņēmuma "Latsson Licencing" valdes priekšsēdētājs Armands Ukass atzīmēja, ka ierobežojums arī pārkāpj līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, jo tiek piemērots diskriminējošā veidā. Proti, no ierobežojuma nepamatoti ir izslēgtas izlozes, kuru nav pamata nošķirt no citiemazartspēļuveidiem, jo arī to spēlēšana ir saistāma ar atkarības un pārmērīgu tēriņu riskiem.

"Turklāt tieši izlozes ir vispieejamākais un viens no vispopulārākajiemazartspēļuveidiem Latvijā. Rezultātā "Latvijas loto" radītais ekskluzīvs stāvoklis kā vienīgajamazartspēļuorganizētājam, kuram ir tiesības organizētazartspēles, un tas ir uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu," uzsvēra Ukass.

Interaktīvoazartspēļurīkotāja "viensviens.lv" valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers uzsvēra ka pilnībā apturot interaktīvoazartspēļudarbību, nepazūd pieprasījums pēc spēles, bet Latvijas iedzīvotāji tiek virzīti uz interaktīvoazartspēļunelegālo tirgu.

Pēc Trēgera teiktā, attiecīgā ierobežojuma dēļ valsts budžets var zaudēt līdz 20 miljoniem eiro no nodokļu ieņēmumiem.

Iepriekš vēstīts, ka Izložu unazartspēļuuzraudzības inspekcija konsultējas Saeimas Juridiskajā birojā par noteiktajiem aizliegumiemazartspēļuorganizēšanai klātienē un neklātienē, jo likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību ir pretrunas.

Likumā astotajā pantā noteikts, ka ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizētazartspēlesun izlozes, izņemot interaktīvāsazartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. 

Savukārt devītajā pantā noteikts, ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu unazartspēļuuzraudzības inspekcija aptur visasazartspēļuorganizēšanas licences gan fiziskajāsazartspēļuorganizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Vienlaikus Birne piebilda - kamēr nav Juridiskā biroja norādes, lēmumi parazartspēļuslēgšanu netiks pieņemti.

Likums zaudēs spēku ar īpašu likumu.