"Mēs pārtiekam viens no otra, nevis no pārtikas precēm..." Tā 1989.gadā dziedāja grupas "Pērkons" vokālists Nauris Puntulis, mūziķiem ar šo dziesmu uzvarot tolaik vēl tik populārajā "Mikrofona" dziesmu aptaujā. Tautā tā iemantoja neoficiālu ironiski domātu nosaukumu arī kā "kanibālu dziesmiņa" - jo veikalu plauktos tad tiešām nekas nebija atrodams...

Nu pagājuši 30 gadi, un Puntulim vistiešakajā veidā tomēr nāksies domāt vismaz par "kultūras precēm", jo tieši viņš kļuvis par kultūras ministru, ilggadējai valsts kultūrpolitikas kūrētājai Dacei Melbārdei dodoties strādāt Eiropas Parlamentā. Kas tad ir zināms par Puntuli, un ko varam gaidīt?


Puntulis dzimis 1961.gadā Talsu novadā, un interesanti, ka viņa pirmā apgūtā profesija ir tieši "kultūras darba speciālists", kura iegūta, 1979.gadā beidzot Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu, kas tagad zināms kā Latvijas Kultūras koledža. Vairāk gan Puntulim interesējusi dziedāšana, tāpēc sāktas mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, bet 1994.gadā pat iegūts maģistra grāds Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Dziedātājs pēc aicinājuma

Maz kas atceras, ka dziedātāja gaitas Puntulis sāka duetā ar Olgu Rajecku kolhoza "Lāčplēsis" ansamblī, bet vēlāk Puntulis dziedāja arī 80-ajos gados itin populārajā padomju karavīru ansamblī "Zvaigznīte", kuram "cauri gājuši" vairāki ievērojami Latvijas mūziķi. 

Sekoja leģendārais "Pērkona" laiks - grupā Puntulim, viņa īpašo vokālo dotību dēļ, pārsvarā tika uzticētas romantiskās balādes tipa dziesmas.

Kad 90-ajos gados "Pērkona"koncertdarbība vairs nebija tik intensīva, Puntulis pievērsās dziedāšanai operā; ļoti populāra bija arī kopā ar operas kolēģiem Miervaldi Jenču un Guntaru Ruņģi izveidotā apvienība "Trīs tenori".

Pirmā mīla - Olga Rajecka

Interesanti, ka kolhoza ansambļa laikā, dziedot kopā ar Rajecku, abu starpā bijušas arī romantiskas jūtas - to savā atmiņu grāmatā savulaik atklāti pastāstījusi pati Rajecka.

Grāmatā "Mana svētku diena" dziedātāja stāsta, ka tieši Nauris bijis viņas pirmais puisis. Kad jau mācījusies Kultūras tehnikumā, abi kopā braukuši uz mēģinājumiem Kaibalas kolhozā "Lāčplēsis", bet vakarā ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu. Romāns pārtrūcis, kad Nauris iemīlējies citā meitenē, kuru vēlāk apprecējis.

Puntuļa sieva, ar kuru viņu laulība vieno jau kopš pagājušā gadsimta 80-ajiem gadiem, ir žurnāliste Sandra Puntule, kas raksta sieviešu žurnāliem par skaistuma un veselībām tēmām.

Puntulis un dzeršana

Savulaik Puntulis atzinis, ka jaunībā viņam bijis pamatīgs dzeršanas periods. Pirmo kursu Mediņa mūzikas skolā viņš esot nomācījies, "plenderēdams pa bēniņiem un vīnu dzerdams", žurnālam "Kas Jauns" kādreiz atklāja topošais ministrs.

Turklāt koķetēšana ar "zaļo pūķi" bijusi grandioza: "Ja dzeršanas dēļ nenokļuvu milicijā, nemaz nesāku dzert – kāda jēga dzert, ja nevari savārīt ziepes līdz ārprātam?!"

Briesmīgākais dzērumā pastrādātais "nedarbs", ko minējis Puntulis: kopā ar draugu patvaļīgi, "savienojot vadus", aizbraukta sveša automašīna, lai no Rīgas dotos uz restorānu Skrīveros - tolaik tik slaveno "Klidziņu"...

Lieta nonākusi pat tik tālu, ka nākamajā rudenī, kad atsākusies skola, viņš pēc vasaras nav spējis to iesākt.

"Pirmās nedēļas noplostoju riņķī, un tad man nāca tāda apskaidrība – vai nu es to daru, vai nedaru. Kāda jēga imitēt, ka mēģinu ko sasniegt, mācīties, ja patiesībā to nedaru? Tad teicu sev: "Zini, vecīt, drusku vajag iepauzēt! Ir 15. septembris, uztaisām pauzīti līdz Jaungadam un tad skatāmies, kā tālāk lietas virzās"," atklāts bijis Puntulis.

Jāpiebilst, ka atturības periods viņam esot ieildzis līdz pat šai dienai, un tālāk dzīvē problēmas ar alkoholu vairs neesot bijušas.

Politiķis - nacionālists

2000.gados pievēršoties politikai, Puntuļa izvēle kritusi uz Nacionālo apvienību.

"Es pats par sevi saku: esmu stingrs nacionālu uzskatu paudējs, esmu nacionālists," kādā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" pirms deviņiem gadiem teicis jaunais politiķis.

Pazīstamais vārds un teju radikālu uzskatu paušana gan sākumā nepalīdzēja, un ne 2010., ne 2014.gada Saeimas vēlēšanās dziedātājs parlamentā ievēlēts netika.

Pilnā loze gan krita Rīgā - pilsētas domē Puntulim izdevās tikt jau 2013.gadā, bet 2017.gada vēlēšanās viņš tika pārvēlēts no jauna. Tiesa, ne ar ko spilgtu Puntuļa darbība, sēžot opozīcijas rindās, Rīgas domē īpaši nav iezīmējusies. Aktīvāks viņš bija kļuvis tieši pēdējā laikā, kad sākās problēmas domes pozīcijai, un Puntulis, būdams NA frakcijas vadītājs, uzstājies kā opozīcijas runasvīrs.

Ministrijai tuvumā jau būts

Ar Kultūras ministriju Puntulis bijis saistīts jau iepriekš - viņš bija ārštata padomnieks Žanetai Jaunzemei-Grendei, kas ministriju vadīja no 2011. līdz 2013.gadam.

Tiesa, Jaunzeme-Grende uzskatāma par neveiksmīgu ministri: skaļākais viņas darbs bija ilggadīgā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara (RIP) atbrīvošana no amata, savukārt pēc tam ministres krēslu piespiedu kārtā nācās pamest viņai pašai. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis kā iemeslu atstādināšanai minēja ministres nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari.

"Jebkuram vīrietim dzīvē vajadzīgs izaicinājums," - tā savukārt Puntulis komentē savu lēmumu piekrist nu pašam kļūt par ministru. "Pārskatot savu paveikto un savas ciešās saites ar kultūras nozari visa mūža garumā, jā, esmu pieņēmis pozitīvu lēmumu."

Topošais ministrs jau pavēstījis, kas būšot viņa prioritāte ministra amatā, proti: vidējā atalgojuma celšana kultūras nozarē. Skaidrs, ka lielas problēmas nākamo ministru sagaida arī turpinot šķetināt nebeidzamo Rīgas koncertzāles jautājumu.

Kultūras jomas pārstāvju vairākums gan pagaidām vērtējumos par iespējamo ministru bijuši visai atturīgi, norādot, ka līdz šim viņš nav publiski izteicies par kultūrpolitikas aktualitātēm un jautājumiem, tādējādi neesot arī zināma viņa nostāja.

Vīzija par integrāciju?

Kultūras ministrijas pārziņā ir arī integrācijas politika. Tagad Puntulis vien diezgan atturīgi norādījis, ka šī joma viņam "neesot sveša", "revolūciju" rīkot šajā jomā viņš negrasoties, tomēr saskatot jautājumus, kuros nepieciešami uzlabojumi.

Plašāk viņa uzskatus, vismaz kādi tie bijuši pirms deviņiem gadiem, gan varam atrast jau minētajā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā".

"Jēdziens nacionālisms nu jau kļūst par lamuvārdu. Uzskatu, ka nacionālismu vajadzētu kultivēt ne tikai latviešos, bet arī visās citās tautībās, kas mīt Latvijā. Manuprāt, ideāla Latvijas sabiedrība varētu būt tāda, kurā nav krievvalodīgo, jo krievvalodīgie nav nacionalitāte: tur ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, ebreji, poļi... Ja, piemēram, ukrainis šodien uztaisās par krievvalodīgo tikai tāpēc, ka krievu valoda ir tā, kurā viņš sazinās, tad tas ir nožēlojami. Ja es esmu nacionālists latvietis, viņš varētu būt nacionālists ukrainis," sprieda Puntulis.

Savukārt vēl pērn intervijā žurnālam "Kas Jauns" viņš izteicies šādi:

"Vienalga , kur jūs arī ietu – uz VID, CSDD, Zemes dienestu, jebkur –, pie pirmā jautājuma krieviski jebkurš ierēdnis pāries ar klientu runāt krievu valodā. (..) Vienmēr esmu uzsvēris, ka Latvijā latviešu valoda ir droša tikai tur, kur tā tiek aizsargāta ar likumu. Proti, nupat vienīgā joma šai sakarā ir valsts pārvalde. Visur citur krievu valoda dzīvo pašpietiekamu dzīvi, un tie esam mēs, latvieši, kas to veicina."

Ziņots, ka esošā kultūras ministre Melbārde pilnvaras plāno nolikt līdz 19.jūnijam.