Neskatoties uz to, ka kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020. un 2021. gadā jau ir pārsnieguši 3 miljardus eiro, reģionālajām slimnīcām valsts par Covid-19 ārstēšanu ir parādā.


Reģionālās slimnīcas nav saņēmušas no valsts vairākus miljonus eiro. Līdz ar to cieš pacienti, kuri varētu saņemt labākus pakalpojumus, vēsta ReTV.

Veselības ministrija nav spējusi norēķināties par Covid-19 slimnieku ārstēšanai nepieciešamajām pašas ministrijas apstiprinātajām medicīniskajām iekārtām.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs ReTV ziņām stāsta, ka sarežģītākais ir tas, ka slimnīcas jau naudu ir iztērējušas. “Šo līdzekļu trūkums slimnīcās ietekmē pacientu ārstēšanu,” norāda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Valdība tikai sola, solījumi tiek pārlikti no viena mēneša uz nākamo, tagad Veselības ministrija ir nosaukusi fināla termiņu – septembri, ReTV Ziņām stāsta Kalējs.

“Valdība kaut kādā veidā netic, ka tiešām tas viss ir izdarīts, viņi sūta veselības inspekciju, piemēram, nupat Veselības inspekcija bija Jūrmalas slimnīcā. Tiešām viņi skatās, vai ir nopirkts tas medikaments, vai ir nopirkta tā aparatūra, vai ir uztaisīts tas remonts, vai tas iekārtojums tajā nodaļā, kāds viņš tur ir. Tā ir tā neticība slimnīcu vadītājiem, neticība medicīnai diemžēl. Ka it kā mēs krāpjamies, ka mēs kaut ko pērkam, tērējam naudu – tas reāli neeksistē,” pauž Jevgēņijs Kalējs.

Reģionālajām slimnīcām – Jelgavai, Daugavpilij un Vidzemei – parādi ir iekrājušies lieli. Katras slimnīcas pārstāvis saka – ja netiks samaksāts laikus, slimnīca varēs turpināt darbu tikai līdz gada beigām.

“Uz esošo brīdi, tad nedaudz vairāk par miljonu, bet ir jāatzīmē, ka esošā situācija ir nedaudz labāka, nekā tā bija šī gada sākumā, jo līdz pat marta beigām kopējais parāds. Arī tie līdzekļi, kas rezultātā bija solīti, kas tika minēti visāda veida rīkojumos, rēķinos un tamlīdzīgi, veidojās summā – 2,3 miljoniem,” raidījumam skaidro Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

“Tas process ir diezgan laikietilpīgs, jo pieprasot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ir iesaistītas vairākas ārstniecības iestādes. NVD loma šajā gadījumā – saņemot atskaites no slimnīcām par faktiski veikto darbu un iztērētajiem līdzekļiem, mēs šo informāciju nododam tālāk Veselības ministrijai, jo mēs esam Veselības ministrijas padotības iestāde. Savukārt normatīvais regulējums paredz, ka Veselības ministrija tālāk iesniedz Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījumam no neparedzētajiem gadījumiem. Diemžēl, jā, tas aizņem laiku,” ReTV Ziņām skaidro Nacionālajā veselības dienesta (NVD) darbiniece Evija Stalberga.

Tikmēr slimnīcām, neraugoties ne uz ko, ir jāuzņem un jāārstē pacienti.