Ķirsons melo? Berlīnē dzīvojošie latvieši Lido nebūšanas Vācijā skaidro kardināli savādāk

Šo pretējo viedokli Facebook paudis Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis, kurš apsūdz Ķirsonu melos.

''Diemžēl jau no pirmajām dienām šeit Berlīnē notikuši tiesas procesi pret Ķirsona uzņēmumu, un uzvarējuši ir viņa bijušie darbinieki, bet nevis uzņēmums,'' apgalvo mācītājs. ''Apsūdzības tika celtas tieši par nemaksāšanu!''

''Tad sāka Berlīnē Ķirsona uzņēmumā strādāt pa divām-trim nedēļām darbinieki, kuri tika pievesti no Latvijas,- tie saņēma algu Latvijā un pēc turienes likmes. Dzīvoja šeit Ķirsona noīrētā kopmītnes dzīvoklī un bija pilnīgi sociāli neaizsargāti, bez kādas spēkā esošas apdrošināšanas. Ja gadījās nopietnāka trauma vai slimība, tad tika ņemta palīgā airBaltic kompānija un slimnieks nekavējoties pārceļoja uz Rīgu. Man šķiet, šī prakse turpinās vēl šobrīd,'' Lido nelāgās aizkulises atklāj Rēdmanis.

''Ķirsona lielākā ēdamzāle Berlīnē - Šarlotes ielā tika slēgta jau pagājušā gada oktobrī. Otra Ķirsona zāle - tirdzniecības centrā Aleksa kā darbības sākumā, tā vēl arvien ir pustukša sava mazā un neatbilstošā sortimenta dēļ, tā nespēj (un izskatās, ka pat necenšas) izturēt konkurenci ar citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuri strādā šajā pašā tirdzniecības centrā pāris stāvus augstāk,'' stāsta mācītājs. ''Bet tie, tāpat kā tūkstošiem citu godīgu uzņēmēju, tiek no Latvijas uzņēmēja tā apvainoti!!! Viņš aizies, bet citiem, kuri no Latvijas šeit strādā, būs jātaisnojas, ka mums jau arī šādi, par saviem vārdiem pilnīgi bezatbildīgi, uzņēmēji dažkārt gadās...''

Arī citi Berlīnes latvieši līdzīgās domās

Komentāros zem Rēdmaņa ieraksta citi Vācijas galvaspilsētā dzīvojošie latvieši pauž līdzīgus viedokļus.

''Neko nezinu par darbinieku atalgojumiem, bet par sortimentu diemžēl jāpiekrīt,'' raksta Kristīne Pitkēviča, kurai aizdomas, ka t/c Aleksa esošais Lido ir tikai ''ķeksīša pēc''.

Didzis Dumbris gan nesteidz piekrist par naudas atmazgāšanas aizdomām, tomēr visā pārējā Rēdmanim piekrīt.

Portālam Jauns.lv kāda Berlīnē dzīvojošā latviete arī komentējusi Lido nebūšanas.

'Man jau kopš Ķirsona darbības Berlīnē paša sākuma ir radušās dažādas pārdomas par to, kādēļ šis kungs šeit atvēris savas divas ēstuves,'' viņa saka.

Sieviete norāda, ka Lido nepiedāvāja Berlīnes iedzīvotājiem neko ierastāu: ''Šķiet, Ķirsona kungs neapzinājās, ka šeit nav Latvija, kur viņa uzņēmums visiem ir zināms un viņa piedāvātie ēdieni iecienīti''

''Dažas reizes nācies novērot arī skatu, kad turku māmiņa ar saviem bērniņiem intereses vadīta ieiet ēstuvē ar intriģējošu izkārtni Baltische Küche un, iepazinusies ar piedāvājumu, tūlīt pat dodas prom. Berlīnē, kā jau Rietumu metropolē, ir liels musulmaņu ticības ļaužu skaits, kuriem pilnīgi nepieņemami ir ēst cūkas gaļu. Tā nekādā gadījumā nedrīkst būt saskarē ar viņiem atzīto liellopu gaļu vai vistu. Pie Ķirsona, savukārt, uz lielajām cepamvirsmām, viss atrodas vienuviet,'' skaidro berlīniete.

Bijušās darbinieces skaudrā pieredze

Daina sāka Berlīnes Lido, kurš atrodas t/c Aleksa, strādāt 2016.gada maijā, tomēr ilgāk par 5 nedēļām tur izturēt nespēja.

''Darba pārrunas noritēja normāli, darba intervijā mana kandidatūra atbilda visiem kritērijiem: astoņu stundu darba diena no pulksten desmitiem rītā līdz sešiem vakarā. Viss kārtībā. Laicīgi paspēju mājās, jo man bija 15 gadus veca meita,'' portālam Jauns.lv saka sieviete. ''Nebija jau tā, ka pirmajā dienā iedeva formu un tad – ej strādā. Vispirms bija visa restorāna iekārtošana. Un tad sākās!''

'Vienu reizi mums pateica, ka jābūt darbā sešos no rīta. Natālija – darbu vadītāja pārsvarā runāja krieviski. Bet es jau otro gadu dzīvoju Vācijā un krievu valodu biju piemirsusi. Prasu kaut ko latviski, jūtu, ka viņa nesaprot. Viņa tik teica – ej tur, tīri to un to,'' stāsta Daina. ''Saku, ka darbā esmu pieņemtā kā oficiante – mans pienākums ir rūpēties par to, lai plauktā būtu porcijas, novākti trauki, bet ne jau no sešiem rītā piedalīties kaut kādā ģenerāltīrīšanā, jācilā galdi un krēsli, kas man kā sievietei ir par grūtu.''

''Atbildēja un mierināja – tā būs tikai pašā iesākumā, bet tā nebija. Un tad sākās garās darba stundas. Ne uz tualeti aiziet, ne paēst. Nebija nekādas pusstundas pauzes, ko paredz Vācijas likumdošana – es ne ēdu, bet faktiski riju''

Viss beidzies pavisam nelāgi.

''Tas bija kā ļauns murgs, ne visai patīkamas atmiņas. Izturēju piecas nedēļas un tad ''nokritu'' ar muguru. Vienu rītu vairs nejutu ne kājas, ne rokas. Mans ārsts teica, ka nedrīkstu strādāt nonstopā – man izgāja disks un iestrēga nervs. Izrakstīja slimības lapu,'' stāsta Daina.

''Pēc trijām dienām mani atlaida no darba par it kā ļaunprātīgu neierašanos darbā, kaut gan biju darba devējam - Lido nosūtījusi slimības lapu. Tad neizmaksāja darba algu. Līdz ar to nevarēju samaksāt īri, uz ko Vācijā skatās ļoti stingri: kā dažas nedēļas nevari nomaksāt - esi maksātnespējīgs un tevi bez brīdinājuma var izlikt no dzīvokļa, un man draudēja izsviešana uz ielas...''

Rezultātā Daina vērsās tiesā un pēc trīs mēnešiem beidzot no Lido saņēma visu neizmaksātto: ''Par laimi, līdz visaugstākajai stadijai, ka tiesas rezultāti būtu jāgaida divi četri gadi process, neaizgāja, jo Ķirsona kungs vai viņa padotie, tomēr veica, kaut ar nokavēšanos, visas norādes no Vācijas likumdošanas puses.''

Tagad nekas neesot mainījies: ''No pirmās komandas, kas sāka strādāt Lido, cik zinu, ir palicis tikai viens pavārs.  Satiku kolēģi, kurai arī Ķirsons nav samaksājis algu, un teica, ka arī tagad ies tiesāties.''

Ko par to visu saka Lido?

Lido Mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja Inese Blaune portālam Jauns.lv norāda, ka nekādas pretenzijas no darbinieku Berlīnē puses nav bijušas.

''Kopējais noskaņojums darbinieku vidū ir labs,'' sacījusi Blaune. ''Mēs ikvienā valstī strādājam atbilstoši visām likumdošanas prasībām, nodrošinot sociālās garantijas un atbilstošus darba apstākļus, tāpēc konkrētajā Facebook ierakstā pausto viedokli būtu grūti komentēt.''