Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere domā par amata atstāšanu


Lūk, kas noticis un ko par to saka iesaistītās puses.

Kas novedis pie šādas situācijas?

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu, aģentūra LETA noskaidroja organizācijā. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.

NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas. LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Iesniegumā norādīts arī uz vairākām citām problēmām ar NEPLP.

NEPLP loceklis Patriks Grīva sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo "asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to". "Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina," uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.

Par nepieciešamību no amata atbrīvot Ķezberi iepriekš norādīja arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī citas amatpersonas.

Ko par to saka Ķezbere?

NEPLP vadītāja norādīja, ka pagaidām iesniegums par atkāpšanos no amata nav uzrakstīts, taču tas tikšot darīts.

''Kuluāru sarunās jau ir skaidras indikācijas, ka jaunajiem politiskajiem spēkiem NEPLP ir nepieciešamas divas brīvas vietas, viena no kurām jau atbrīvojās pēc bijušās NEPLP padomes locekles Guntas Līdakas atkāpšanās,'' medijiem sacīja Ķezbere.

Viņa arī piebilda, ka, mēģinot atrast "kaut vai formālus iemeslus manas un NEPLP reputācijas graušanai'', viņas kritiķi ķērušies pie viņas privātās dzīves un pagātnes izmantošanas.

Ko par to saka NEPLP padome?

NEPLP ir saņēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) vēstuli, kas adresēta NEPLP un VSIA "Latvijas Radio" valdei.

Vēstulē norādīts, ka Kaimiņš uzdod NEPLP un Latvijas Radio valdei ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai, un klātienē - komisijas sēdē - informēt deputātus par rastajām iespējām noregulēt situāciju sabiedriskajā medijā.

NEPLP norāda, ka politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram "dot uzdevumus", tai skaitā arī rast "jēgpilnus risinājumus".

Ko par to saka NEPLP kritiķi valdībā?

"Latvijas Radio ir nozīmīgs sabiedriskais medijs un nevienam nav tiesības to turēt ķīlniekos, lai pierādītu, kam ir vara un kam nē. Problēmas ir jau gadiem samilzušas un acīmredzami to risināšanai nav veltīta pietiekama uzmanība un pūles ne no NEPLP, ne no medija vadības puses. Iejaukšanās ar termiņu nospraušanu atbilstošu risinājumu piedāvāšanai ir pēdējais pacietības mēra piliens, lai NEPLP un radio vadība apzinātos situācijas nopietnību un ķertos pie risinājumu piedāvāšanas," augstāk minētajā vēstulē uzsver Kaimiņš.

"Patlaban situācija Latvijas Radio atgādina KNAB, kad to vadīja Streļčenoks - toreiz problēmu risināšanai arī tikuši piesaistīti mediatori," savas domas atklāja Juta Strīķe.

"Ja mediju uzraugs rīkojas nepareizi, tad pirmām kārtām jānomaina augstākā nepareizā amatpersona. Pēc tam ar sakarīgu padomi var risināt visus pārējos jautājumus. Patlaban izskatās, ka Latvijas Radio darbinieku prasības pēc atalgojuma un valdes maiņas izklausās ļoti pārliecinoši. Esmu žurnālistu pusē," tā Strīķe, kura piekrīt partijas biedra Bordāna viedoklim. ''Arī tagad atbalstīsim NEPLP atlaišanu, pirmkārt, atlaižot Ķezberi.''

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju, NEPLP būtu jāatlaiž, sacīja Saeimas deputāte, parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Ko par to saka Saeimas opozīcija?

Deputāte Linda Liepiņa uzskata, ka notiekošais ir valdības vēlme nodrošināt kontroli pār NEPLP: ''Līdzko nomainās pie varas esošās partijas, tā cilvēki vēlas nomainīt ne tikai NEPLP, bet arī daudzus citus posteņus. Tas viss ir saprotams, bet tad mums vajadzētu atklāti pateikt, ka šie cilvēki būtu jāmaina katrus četrus gadus, neslēpjoties un atklāti pasakot, kurš ir kuras partijas pārstāvis, tostarp NEPLP.''

Viņa domā, ka jaunās partijas vēlas amatos savus cilvēkus: 'Man ir duālas sajūtas. Labprāt gribētu dzirdēt visu pušu argumentus. Ir mēģinājums atbrīvoties no Ķezberes, kura nenoliedzami ir ZZS cilvēks.''

"Man tas īsti nav pieņemams, jo trūkst argumentācijas," pēdējā laika amatpersonu atbrīvošanas skaidroja politiķe.

Kad Ķerbere varētu atkāpties?

''Septembra sākumā, kad Saeima un valdība pilnvērtīgi atsāks savu darbu, lemšu, kā rīkoties tālāk,'' atklāja Ķezbere.