Vidējais patēriņa cenu līmenis 2021.gada septembrī bija par 1,1% augstāks nekā augustā, tādējādi patēriņa cenas nepārtraukti palielinās jau devīto mēnesi pēc kārtas. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 4,8%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2011.gada vidus, informē Finanšu ministrija


Cenu pieaugums ir augsts, gan salīdzinot ar pērnā gada septembri, kad Latvijā bija fiksēta deflācija 0,3% apmērā, gan arī ar 2019.gada septembri (+4,5%). Tas nozīme, ka septembra inflācija ir saistīta nevis ar bāzes efektu, bet ar citiem faktoriem.

Patēriņa cenu paātrinājums vērojams ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ātrais novērtējums liecina, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šī gada septembrī ir palielinājies par 3,4%, Vācijā - par 4,1%, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi par 6,3% un 6,4%. Patēriņa cenu pieaugums vērojams arī pārējās ES dalībvalstīs un pārējos pasaules reģionos.

Faktorus, kuri stimulē inflāciju visā pasaulē, var sadalīt trijās grupās. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli. Otrkārt, izejvielu un it īpaši naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar straujo šo preču pieprasījuma kāpumu. Treškārt, izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi. Šajā gadījumā runa ir nevis par dabas resursiem, bet citām starppatēriņa precēm, piemēram, par pusvadītājiem jeb mikroshēmām, ko izmanto transportlīdzekļu, elektroierīču un sadzīves tehnikā ražošanā.

Savukārt, degvielas cenu pieaugums un piegāžu traucējumi negatīvi ietekmē loģistikas izmaksas. Tikmēr, atbilstoši jaunākajam Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam, pasaules inflācija stabilizēsies līdz nākošā gada vidum.