"Bāc, šito vajag norunāt visu nost no sevis!" Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja amatu pirms gada pametušais režisors Dž.Dž.Džilindžers pirmo reizi par visu notikušo izteicies publiski
Ievas Adamss podkāstā Džilindžers nosauc trīs galvenos intrigantus, kas aizmuguriski organizējuši neuzticības izteikšanu teātra mākslinieciskajam vadītājam, kurš gan savu amatu jau krietnu laiku grasījies atstāt pats. Tie bijuši teātra aktieri Rēzija Kalniņa, Juris žagars un Artūrs Skrastiņš.
Vislielākais aizvainojums Džilindžeram ir tieši uz Skrastiņu:
"Mans draudziņš Artūrs Skrastiņš - tas ir galvenais motīvs visā tajā spēlē. Cilvēks, ar kuru mēs kopā mācījāmies, visu radošo dzīvi, kurš ir ļoti spēcīgs profesionālis, ļoti labs aktieris, bet..."
Tieši Skrastiņš sasaucis aktieru sapulci brīdī, kad Džilindžers bija devies uz Indiju, lai mākslinieciskajam vadītājam izteiktu neuzticību. "(..) momentāni tas tiek ziņots presei, Skrastiņš pa tumsiņu aizskrien sūdzēties Kultūras ministrijai," atceras Džilindžers.
"Es biju nobriedis, ka aizeju prom. Bet kā, mēs ar tevi 26 gadus, Arčiņ, kopā! Tu nevari tik daudz kā aci pret aci ar mani visu izrunāt? Dažas dienas, kamēr es atbraucu, izdarām to. Es atbildēšu uz visiem tiem meliem, ko jūs paužat pārējam kolektīvam. Vismaz tas nav godīgi. (..) Diemžēl ne vienmēr labs, kruts aktieris ir arī Ok! cilvēks. Man viņā ir liela vilšanās."
"Džilindžers spriež, ka "dzīve pārāk īsa, lai turētu ļaunumu", taču Skrastiņam roku viņš vairs nespiedīšot. "Ar Rēziju mēs sveicināmies, bet nu draudzība, protams, nav nekāda vairāk un diez vai kādreiz būs."
