Lai arī šķiet, ka lidmašīnas avārijas nosēšanās ir ļoti reta lieta un notiek vien pāris reizes gadā, tā gluži nav. Piemēram, lielajā Hītrovas lidostā Lielbritānijā ik nedēļu notiek vismaz viena avārijas nosēšanās, liecina dati. Nupat tāda atkal piedzīvota arī Rīgas lidostā.


Stāsts par "airBaltic" avārijas nosēšanos šonedēļ

"Šodien bija pati briesmīgākā diena manā mūžā. Nevienam neko tādu nenovēlu," sociālajā tīklā Facebook raksta Jūlija Stepanova. "Mēs lidojām reisā Rīga-Odesa, naktī no 12. uz 13.jūniju. Kādā brīdī pie pacelšanās bija liels blīkšķis un uzliesmojums dzinējā. Īpaši tam neviens nepiegrieza vērību. Parādījās dīvaina skaņa. Pēc 10 minūtēm piloti paziņoja, ka kaut kas noticis ar lidmašīnu, jāatgriežas Rīgā un pavisam zemu jālido virs lidostas. Atgriezāmies, samazinājām augstumu un gandrīz skārām skrejceļu, nenosēdāmies, bet atkal pacēlāmies.

Bija jau bailīgi. Neviens neko neteica. Pēc 10 minūtēm pavēstīja, ka lidmašīnai ir bojājums, gatavojamies avārijas nosēšanai. Un tad sākās pats briesmīgākais.

Lai neatkārtotos Šeremetjevo notikušais, bija jāiztērē degviela. Liels paldies pilotiem, stjuartēm, viņi visiem nesa ūdeni, vairākas reizes izstāstīja, kā jārīkojas pie avārijas nosēšanās. Jāpiebilst, ka mēs lidojām ar diviem bērniem... Vienai ir 9 mēneši, otrai - 2,6 gadi. Nevaru izstāstīt, cik tas bija bailīgi būt ar bērniem bojātā lidmašīnā, nezinot, kas ar to īsti ir... 50 minūtes šausmīga stresa, neziņu, baiļu."

"Tad atskanēja komanda ieņemt avārijas stāvokli. Neviens nezina, kāda būs nosēšanās. Godīgi - acu priekšā tā lidmašīna Šeremetjevo. Sēdāmies briesmīgi, stjuartes kliedza, ka jāpiespiež sev klāt bērni, jānolaiž galvas un jāturas. Nosēdāmies... Viss labi! Aplausi, prieka asaras, apsveikumi viens otram. Mēs to pārdzīvojām, un ceru, ka nekad vairs nepiedzīvosim."

Ekstrēmākā nosēšanās Rīgas lidostā

Aviokompānijas "airBaltic" lidmašīnām avārijas nosēšanās nācies veikt vairākkārt. Jāpiebilst, ka kompānija pati šos gadījumus komentē salīdzinoši skopi, vienmēr uzsverot, ka pasažieru drošība vienmēr esot pirmajā vietā. Nervus kutinošākā bijusi nosēšanās 2016.gada septembrī. 

Žurnāliste Ligita Kovtuna, kura bija reisā, toreiz atcerējās: jau sākotnēji pasažieriem likās aizdomīgi, ka lidmašīna ilgi neuzņem ātrumu, bet riņķo. Tad pilots paziņojis, ka lidmašīnai nāksies atgriezties Rīgas lidostā, bet vēlāk atklājis, ka jāgatavojas uz avārijas nosēšanos.

"Acīmredzot, saskaņā ar instrukcijām stjuartiem vajadzēja izkliegt pavēles. Es tās no uztraukuma neatceros, bet fakts ir tāds, ka es sēdēju un skaitīju tēvreizi. [...] Perfekta bija stjuarte. Mēs tikai ar acu kaktiņu varējām redzēt, ka meitene ir uztraukusies, mute kalst un asaras valda. Un garām ejot viņa savam kolēģim pačukst – ieliki kabatā pasi..."

“Kad lidmašīna ar purnu atsitās pret skrejceļa betonu, mēs visi apkampāmies, jo izglābšanās no nāves skavām ir otra piedzimšana. Visus pasažierus ātri evakuēja pa avārijas izejām, kur stāvēja glābēji un ugunsdzēsēji, jo pastāvēja bažas, ka lidmašīna var aizdegties. Mēs lecot kritām rokās jauniem puišiem," tā savukārt notikumus atcerējās režisore Dzintra Geka.

Jāpiebilst, ka tikai pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas izdevās noskaidrot, kas bijis pie vainas notikušajā ar "Bombardier Q400". Skaidrojums gan ir ļoti tehnisks; ziņojumā teikts: "Šasijas izlaistā stāvokļa atslēgas mezgls (atbild par šasijas gala pozīcijas nofiksēšanu; detaļa gan iesāk šasijas starta kustību, gan to pabeidz, kalpojot kā fiksators) ir tā detaļa, kas nobloķēja priekšējo šasiju ievilkšanas brīdī."

Kas īsti notika Šeremetjevo?

Nupat "airBaltic"piedzīvotais pasažieriem bijis īpaši uztraucošs, jo acu priekšā nupat, maijā notikusī briesmīgā traģēdija Šeremetjevo lidostā Maskavā. "Sukhoi Superjet 100-95B" uzreiz pēc pacelšanās trāpījis zibens, tā zaudējusi sakarus ar lidostas dispečeriem.

Sākotnēji ziņas bija pretrunīgas - tika vēstīts par vienu bojāgājušo un četriem ievainotajiem, un ka pārējos pasažierus izdevās evakuēt. Taču drīz vien atklājās: notikusi milzu traģēdija: bojā gājuši vairāk nekā 40 cilvēki.

Pārāk pilna degvielas tvertne un pārāk liels ātrums nosēžoties - tā tiek vērtēts, kāpēc traģēdija izvērtusies tik briesmīga. Turklāt daļa cilvēku gājuši bojā, jo degošajā lidmašīnas aizmugurējā daļā centušies no plauktiem nocelt savas mantas.

Pieredzējuši piloti skarbi kritizējuši arī ekipāžas sagatavotību - mūsdienu piloti neesot gatavi pārņemt manuālu lidaparāta vadīšanu, kad elektronika iziet no ierindas.

Analīzē arī secināts, ka lidmašīnas kapteinis otrajam pilotam sacījis, ka lidmašīna atgriežas lidostā, "bet tā nav avārijas atgriešanās, nekas, parasta atgriešanās".

Pasažieri neuzzinās, ka lidmašīna krīt

Rodas jautājums, cik tad lidmašīnas pasažieri patiesībā uzzina par to, kas īsti notiek ar lidaparātu un cik apdraudēti viņi ir? Patiesība ir tāda, ka gandrīz neko.

"Mēs sakām pasažieriem to, kas viņiem ir jāzina," izdevumam "Reader's Digest" atklāti saka "Amerikan Airline" pilots Džims Tilmons. "Mes nesakām viņiem lietas, kas viņus pārbiedēs. Tāpēc, visticamāk, jūs nekad nedzirdēsiet mani sakām: "Dāmas un kungi, mūsu lidmašīnai tikko apstājās motors!" pat tad, ja tā ir taisnība."

Ko darīt? Ir tikai viens pareizs risinājums: klausīt un darīt visu, ko lidaparāta apkalpe liek, cerot uz viņu profesionalitāti, kas absolūtā vairumā gadījumu ir pietiekami augsta.