Piektdien, 12.jūljijā, otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji pauduši Latvijas iedzīvotājiem satraucošas ziņas.

 


Iespējamā evakuācija pieminēta, apspriežot visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

Kurus iedzīvotājus evakuētu pirmkārt?

Visapdraudētākie Latvijā nākotnē esot iedzīvotāji no piekrastes teritorijām. Krasta erozija var kļūt tik bīstama, ka šos cilvēkus visticamāk nāksies evakuēt no viņu dzīves vietām.

Apspriedē uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Iekšlietu ministrija septembrī plāno pabeigt likumu grozījumus jaunā evakuācijas plāna ieviešanai.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Par kuru iedzīvotāju drošību pagaidām nav padomāts?

Ministri akcentēja, ka nepieciešams plāns, kā rīkoties tiem cilvēkiem, kuri atrodas cietumos, bērnunamos un internātskolās.

Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi uz valsts aizsardzību, valdības ministri diskutēja par nepieciešamību aktualizēt plānus reaģēšanai vētru, plūdu un ugunsgrēku gadījumos.

Ministrs vēlas, lai iedzīvotāji parūpējas paši par sevi

Pabriks uzsvēra, ka iedzīvotājiem pašiem būs jābūt atbildīgiem par sevi, parūpējoties par pārtikas un ūdens uzkrājumiem vismaz trīs dienām, jo ārkārtas situācijā valsts tūlītēju palīdzību nespēs garantēt.

Aizsardzības ministrs arī norādīja, ka pašlaik publiskai apspriešanai nodotie grozījumi Mobilizācijas likumā paredz sagatavot ierēdniecības amatu sarakstu, kas netiks mobilizēti, lai varētu turpināt pildīt savus civildienesta pienākumus.

Kas ir šī visaptverošā valsts aizsardzības sistēma?

Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.