Vai Latvijas iedzīvotāji tik slikti un nelabprāt runā angliski, jo filmas tiek dublētas latviski vai krieviski?

Kā izrādās, tad Latvija ir starp tām valstīm - Lietuva, Polija, Ukraina, Baltkrievija un Krievija - kurās filmas dublē viens vai divi cilvēki. Kā jau paši labi zinām, filmas orģinālvalodā (angliski) vietējās televīzijās nav faktiski vispār, izskanot tikai latviski vai krieviski.

Tikmēr mūsu Baltijas kaimiņi Igaunija kārtējoreizi pieder pie progresīvā vairākuma - filmas tiek dublētas tikai bērniem, bet pieaugušie visu skatās orģinālvalodā.

Arī tā var novērtēt kur esam savā attīstībā. pic.twitter.com/0yLxUIZaLI

— Guntis Stirna (@StirnaGun) June 14, 2019

Ko par to saka sabiedrībā?

''Arī tā var novērtēt kur esam savā attīstībā,'' Twitter secina mārketinga eksperts Guntis Stirna.

''Pilsēta cilvēkiem'' valdes loceklis Kaspars Zandbergs tvīto: ''Vislabākais variants tomēr ir zilais - titri. Lai var mācīties oriģinālvalodu.''

''Paaudžu jautājums. Meita skatās filmas angliski ar angļu titriem,'' gaišāku nākotnes perspektīvu vieš Harijs Puga.

''Beidzot man skaidrs, kā tas nākas, ka Portugālē pat dziļos laukos visvienkāršākie cilvēki vismaz nojauš, ko viņiem jautā angļu valodā un nemaz nebaidās mēģināt kaut ko paskaidrot vismaz ar pāris vārdiem,'' spriež Aija.

Lietotājs @par_vai_pret pie šīs situācijas vaino varas iestādes: ''NEPLP ir līdzvainīga tāpat kā Saeima un valdība pie tā, ka liela daļa sabiedrības joprojām atrodas krieviskā informācijas telpā.''

''Kāds tam sakars ar attīstību? Francūži skatās filmas franču valodā. Igauņi skatās filmas tikai angliski, jo nācijas franču vai spāņu valodas līmenis nav uzlabojies,'' nepiekrīt ēdiena un vīna eksperte Linda Mazure.

Māris Salenieks gan apšauba, ka igauņi tiešām mums atkal ir priekšā: ''Nu nezinu gan par igauņiem. Kaut kā šķiet, ka viņi grib būt angliskāki nekā ir. Un pēc tam kad ir nomocījušies uzturēt dialogu angļ valodā, pārslēdzas uz krievu valodu. Bet iespējams, tas atkarīgs no vecuma grupām.''

Līdzīgi Jānis Pūce norāda par Horvātiju: ''Horvātija arī zilā krāsā, bet tās vidienē gandrīz ne1 nerunā& nesaprot angliski, arī tie, kas izīrē istabas.''

Tulkotāja Silvija Brice tikmēr Facebook vērsusi uzmanību uz to, ka dublēto tekstu kvalitāte bieži vien ir zem katras kritikas.

''Vakar vakarā bij tā (ne)laime ieslēgt TV un ieraudzīt "Krusttēva" 1. daļu. Vai to, kā tulko ķinīšus, vispār neviens nekontrolē?! Tā, piemēram, no šīs filmas tulkojuma uzzināju, ka 1946. gadā Ņujorkā "skaita kapeikas", ka ērzeli "ved pie mātītēm" un ka jāpaskatās, "kas viņam zem nagiem" (nevis aiz ādas). Nemaz nerunājot par to, ka brīžam teksta jēga izzuda vispār,'' raksta Brice. ''Par to nevienam nav daļas? Filmas drīkst tulkot, kā pagadās? Šitā izcūkot "Krusttēvu"!''

''Ir taču kāds, kurš saņem naudiņu par tulkojumu, tātad par to atbildīgs?'' jautā aktrise Lelde Vikmane.

''Man liekas, tur nofraktē kaut kādus sīkos, atmet grašus, un pēc tam neviens neko nekontrolē. Kaut kāds kreiss tulkošanas kantoris,'' pieļauj Brice.

''Pasen pieteicos lokalizētāju kantorī "SDI Media Latvia", kas tulko teju visas filmas, kuras nav paredzētas LTV, jo viņi tulko paši. Pārbaudes darbs bija dokumentāla filma par muzeju. Bija ko nocīnīties. Viņi sākumā nesaka, kāda būs samaksa, ja mani pieņems. Protams, mani pieņēma, bet tie graši... Visam ir robežas. Tas ir ārprāts un ņirgāšanās. Kā jau visi šai nozarē, pati par savu naudu esmu pirkusi kaudzēm visādu vārdnīcu un enciklopēdiju, dators arī pašu uzturēts. Zinu jauniešus, kas tulko, un vecāki viņiem nopērk vajadzīgās jaudas datoru. Nupat vienā bandītseriālā bija runa par "mākslīgo apaugļošanu". Tās vietā tulkotāja visu laiku stāstīja par "ārpusdzemdes apaugļošanu". To, ka "mazos kustīgos zvēriņus" liek kuņģī vai kaut kur blakus dzemdei, var izdomāt tikai galīgi jauns cilvēks. Tā nu viņi tur uzvārās uz bērnu rēķina,'' nozares aizkulises atklāj Dace Morica.

Juris Rudevskis atceras kādu kuriozu tulkojumu, kuru reiz dzirdējis: ''Atceros, kā 90. gadu vidū Latvijas TV atskanēja viena liela, smaga un mirdzoša “pērle”: diktore iztulkoja angļu vārdkopu “Holy See” (“Svētais Krēsls”) kā “Svētā jūŗa” (sic!).''

Ko saka statistika?

Skaitļi vēl vairāk pastiprina minētajā diskusijā apspriesto.

95% Latvijas iedzīvotāju pārvalda krievu valodu, bet angļu - tikai 10%...

Lai arī Rīgā visticamāk angliski sazināties lielas problēmas nebūs, maz ticams, ka reģionos gados vecāki cilvēki sapratīs kaut vārdu, kas izteikts.

Vienā līmenī ar Latviju ir arī Lietuva, kas, lai arī nav uzskatāms par pārlieku zemu, ir viens no sliktākajiem ES. Tikmēr Igaunijā angļu valodas zināšanas esot ievērojami labākas.