Vidējo algu aprēķinu, kam piesaistīts deputātu, ministru, dažādu valsts iestāžu vadības atalgojums, būtiski ietekmē ekstrēmās algas, lai gan no statistikas viedokļa situācija valstī tiek parādīta krietni izskaistinātāka, nekā tā ir patiesībā, “Neatkarīgajā Rīta avīzē” raksta Imans Vīksne.

 


Centrālā statistikas pārvalde (CSP) līdztekus vidējam atalgojumam aprēķina arī mediānas - reālistiskāku rādītājus, atmetot ekstrēmās vērtības. Piemēram, valsts uzņēmumu vadītājus, kas saņem virs miljona eiro gadā.

CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste skaidroja:

“Atalgojuma statistikā algu sadalījums parasti nav vienmērīgs un vidējo aritmētisko ietekmē ļoti lielas vai mazas vērtības, tāpēc, ja visi pamatdati ir pieejami personu līmenī, ir iespējams aprēķināt mediānas rādītāju, kuru ekstremālās vērtības neietekmē, jo tā rāda visu augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darbinieku algu viduspunktu. CSP aprēķina mediānu no VID informācijas par darba ņēmēju darba ienākumiem un publicē datubāzēs. No šiem datiem redzams, ka vidējie aritmētiskie darba ienākumi 2015. gadā ir apmēram 1,3 reizes augstāki nekā mediāna.”

Reālie skaitļi - nabadzībai

Izrādās, arī pēc pagājušā gada datu publiskošanas šī attiecība ir saglabājusies. Vidējā alga valstī 2016. gadā bija 859 eiro. Savukārt mediāna vien 658 eiro. Tas ir 1,3 reizes mazāk, un tieši šis skaitlis objektīvāk parāda, cik tad īsti nopelnām un cik labi dzīvojam. Un arī to, kāpēc Finanšu ministrija arvien runā par labklājības pieaugumu, solot, ka līdz 2020. gadam vidējā darba samaksa uz papīra pārsniegs 1000 eiro mēnesī, bet vairākums iedzīvotāju savos makos tādam optimismam pamatu nespēj saskatīt.

Kāpēc neizmanto reālistiskāko rādītājus, skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis:

“Vidējās algas rādītāji labāk raksturo kopējo (vidējo) makroekonomisko situāciju valstī, un uz to pamata attiecīgi var prognozēt, piemēram, kopējos ar darba samaksu saistītos nodokļu ieņēmumus. Savukārt mediānas algas rādītāji tiešām precīzāk raksturo reālo darba samaksas situāciju un ir piemērotāki tādiem mērķiem kā ienākumu sadales, nevienlīdzības, nabadzības mazināšanas analīze un attiecīgo politiku izstrāde.”

Statistiski un personīgi

Tātad nabadzību rēķinām ar objektīviem skaitļiem, bet bagātību ar - uzpūstiem. Te jāuzsver, ka politiķiem un dažādu valsts iestāžu vadītājiem tas ir personīgi izdevīgi tāpēc, ka viņu algas ar koeficientiem ir piesaistītas pie vidējās algas aprēķina. To noteic Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

“Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu.”

Pateicoties šai normai, politiķiem un vadošajiem ierēdņiem nav sistemātiski jādiedelē algas pielikums, kā to dara parastie mirstīgie. Deputātiem labklājības pieaugums ir garantēts, ja vien valstī neiestājas tik dziļa krīze, ka vidējo atalgojumu nav iespējams uzpūst.

nra.lv