Pirmdien, 8.jūlijā, KNAB aizturēja trīs personas, tostarp Rīgas domes deputāti un Latvijas Universitātes rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Baibu Broku.
Lūk, viss, ko tev par notikuši jāzina:
Par ko notika aizturēšanas?
Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.
KNAB esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai, skaidroja KNAB.
Iespējamā kukuļa summa nav mazāka par 20 000 eiro.
LU publicētais 2019.gada Iepirkumu komisijas lēmums par kādu iepirkumu liecina, ka tieši Broka ir minētās komisijas priekšsēdētāja, bet viņas vietniece ir LU Administrācijas atbalstu grupas vadošā eksperte Anda Ozola.
Iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
Konkursa pirmā kārta bijusi atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netiek atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi.
Kas tika aizturēti?
Ozola aizturēta netika, un, kā medijiem apgalvoja pati, izmeklētāji ar viņu nav kontaktējušies.
Tikmēr aizturēta tika, pirmkārt, jau Broka. Viņa tika aizturēta saistībā ar aizdomām par kukuļa saņemšanu, kas noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
Vēlāk kļuva zināms, ka KNAB darbinieki veikuši procesuālas darbības Skonto grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā.
Visbeidzot, tika atklāts, ka Rāvis arī ticis aizturēts. Tāpat tika aizturēts arī uzņēmējs Ivars Millers.
Visi trīs atradās Valsts policijas izolatorā Čiekurkalnā, līdz trešdien tika atbrīvoti.
Kas notika tālāk?
Broku uz laiku atstādināja no amatiem LU, tomēr viņas pārstāvētā partija VL/TB-LNNK pagaidām nelēma par izslēgšanu.
Tāpat RD deputātei ticis aizliegts izbraukt no valsts, un ieņemt jau minētos LU amatus.
KNAB arī informēja, ka kriminālprocesā veiktas vairāk nekā 15 kratīšanas un vairākas izņemšanas gan uzņēmumos, gan personu dzīvesvietās.
Kas tieši tas par ziedojumu?
Rāvis nenoliedz, ka Broka ir uzrunājusi viņu finansiāli atbalstīt Latvijas Biatlona federāciju, taču šajā lūgumā uzņēmējs nav saskatījis neko pretlikumīgu.
Pēc iznākšanas no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā Rāvis žurnālistiem norādīja, ka pēc Brokas aicinājuma viņš palūdzis "kolēģiem un labiem paziņām" jeb SIA "Roadeks" ziedot sporta organizācijai, ko uzņēmums esot apsvēris un izdarījis.
Rāvis arī uzsvēra, ka viņš ziedojumam bijis tikai ierosinātājs, skaidrojot, ka viņam uzņēmumā esot tikai 25% balsstiesību.
Uzņēmējs kategoriski norādīja, ka viņam nav bijusi iespēja ietekmēt jebkādas iepirkumu procedūras. Tāpat Rāvis uzsvēra, ka viņam neesot prasīti jebkāda veida kukuļi saistībā ar LU jaunā kompleksa celtniecību.
Ko par to saka advokāti?
Advokāts Viktors Tihonovs pēc aptuveni stundu garas tikšanās ar Rāvi LNT notiekošo saistīja ar politiķu intrigām un Rāvja iesaisti kukuļošanā noliedza. Viņš arī nesaprotot, kā Broku var vainot par kukuli, ja naudu saņēmuši sportisti, to iztērējot pasaules kausā.
"Lieta nevis nopietna, bet pirmšķietami absurda. Tur nekāda nopietnība nav, tādēļ ka atzīta sporta organizācija, kura saņēmusi daudz un dažādus ziedojumus, cik mēs redzam no oficiāliem pārskatiem, [un tos] iztērējusi sportistu dalībai pasaules kausos, neviena lieka tēriņa. Kā no tā var sadzejot vai radīt pirmšķietamas aizdomas, ka bijusi kaut kur korupcija, tas ir pagaidām neizskaidrojami un neaptverami. Mērķis ir, lai, acīmredzot, Broka no politikas tiktu izslēgta," skaidroja Tihonovs.
Millera advokāti atzina, ka arī pēc tikšanās ar klientu neesot izdevies viest skaidrību, kāpēc notikusi aizturēšana un par ko pratināts uzņēmējs.
"Klienta pratināšana, manuprāt, bija tīri formāla un, manā skatījumā, visai bezjēdzīga. Es šobrīd nesaprotu izvirzītās apsūdzības. Šobrīd klients tiek paturēt šeit, tiek aizturēts līdz rītdienai, kad procesa virzītājs, cik saprotu, lems par tālāko," atzina advokāts Oskars Ramiņš.
Ko par notikušo saka pati Broka?
Savu komentāru par notikušo Broka veikusi sociālajos tīklos.
''Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas-arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka diezgan nepilnīga un dažādi interpretēta, iespējams, informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ vēlos uzrunāt Latvijas sabiedrību, lai kliedētu neskaidrības un sniegtu informāciju par notiekošo.''
''Informācija par to, ka esmu bijusi aizturēta, ir patiesa, taču jāuzsver, ka tomēr ne gluži tādā interpretācijā kā tas tika un vēl joprojām tiek pasniegts. Aizvakar manā darbavietā Latvijas Universitātē ieradās KNAB darbinieks un veica pārrunas ar mani saistībā ar kādas personas iesniegumu. Atbildot uz jautājumiem, esmu sniegusi visu manā rīcībā esošo informāciju, kas varētu palīdzēt izmeklēšanas procesā.''
''Es pilnībā uzticos Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp KNAB. KNAB darbinieki bija ļoti profesionāli un cilvēcīgi, bez bravūras un varas apliecināšanas kāres.''
''Savukārt tas, ko es šobrīd lietas labā varu darīt, ir sniegt atbildes uz visiem tiesībsargājošo institūciju jautājumiem. Esmu ieinteresēta atrisināt šo absurdo situāciju. Esmu par tīru politiku, tīru sportu, valsts pārvaldi un jebkuru valsts vai pašvaldības iestādi, kā arī godprātīgu darbu sabiedrības interesēs.''
''Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē!''
Broka, visbeidzot, norāda, ka ierakstu veikusi no mājām, gatavojas veikt preses konferenci, kā arī uz laiku atteikusies ieņemt Rīgas domes Nacionālās Apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieces amatu.
Ko par notikušo domā citi?
Ārsts Pēteris Apinis tvīto, ka viņam šajā sakarā esot ''nepopulārs viedoklis'': ''Baiba Broka ir meklējusi naudu biatlona federācijai,bet korupcija šeit ir tiesībsargājošo struktūru interpretācija. Šobrīd federācijām (izņemot, futbola) atrast naudu ir tuvu neiespējamajai misijai–pērnā gada nodokļu reformas rezultāts.''
''Biatlona federācijas vadītāja prasa Rāvim vai tas nevarētu noziedot federācijai. Uzņēmējs piekrīt, pārskaita caurspīdīgi naudu federācijai, abus aiztur KNAB. Gribētu zināt kā šodien jūtas citu federāciju vadītāji un tie, kas ziedo sportam,'' spriež polittehnologs Jurģis Liepnieks.
Reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks raksta: ''Nu, ja pilnīgi visus sasēdina, tas vairs nav soda mērs bet festivāls draugu un paziņu lokā.''
''Brokas lietā man visvairāk tracina tas, ka LV jauni un ne tik jauni, talantīgi, spējīgi pētnieki raujas simts darbos lai varētu kaut ko nopelnīt vai pamet zinātni lai varētu ģimenes pabarot. Jo neesot naudas. Bet LU maksā 60 000 gadā politiķei, kura tur vada iepirkumu komisijas,'' pauž Una Bergmane.
Viņai piekrīt Imants Krūkens: ''Brokas darbība, kā tāda, ir dīvaini jocīga. Baksti kur vēlies - visur jokaini aizdomīgas konstrukcijas, bet piekļūt pilnai informācijai nevar "visi gali ūdenī".''
''Tādēļ, lai neapdraudētu šķīstos ziedotājus, kuru vienīgā rūpe ir sports, nevis miljonus vērti būvniecības projekti, beidzot ir jāpārtrauc visa veida tiesībsargājošo un uzraugošo iestāžu (VID, KNAB utt) jebkādas darbības. Jo vispār mums valstī viss vienmēr bija kārtībā,'' ironizē Frederiks Ozols.
Kādas notikušajam varētu būt sekas?
Par notikušo noraizējies Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.
Ceturtdien, 11.jūlijā, norisinājās LOK Sporta komisijas sēde, kur federāciju vadības pārstāvji esot pauduši lielu satraukumu par situāciju saistībā ar Broku. Sanāksmē vairāku federāciju pārstāvji pauduši, ka radušies pirmie signāli, ka ziedotāji var atteikties ziedot sporta organizācijām, apgalvoja Vrubļevskis.
Federācijas ir satrauktas, ka minētā situācija kalpojot par nepārprotamu negatīvu signālu sportu atbalstošām valsts amatpersonām līdzdarboties sporta federāciju vadībā, kā arī uzņēmējiem atbalstīt sporta federāciju darbību.
Sporta federāciju vadītāji plāno vērsties pie KNAB ar lūgumu precizēt notiekošo. Lai nodrošinātu sporta federāciju efektīvu darbību un pārvaldību, nepieciešams skaidrojums par esošo likumu traktējumu, lai, jau tā sportam ierobežotā finansējuma apstākļos, iedrošinātu uzņēmējus, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas sporta jomā līdzdarboties vēl aktīvāk, uzsver organizāciju pārstāvji.
Vrubļevskis uzskata, ka šādi gadījumi vēlāk var tikt izmantoti kā argumenti, lai runātu, ka kopējā sistēma nav laba.
"Mūsuprāt, ir nepietiekami daudz informācijas, lai mēs varētu runāt ar saviem sponsoriem un nomierināt satrauktos prātus, ka tā nav sistēmiska lieta, bet ka tā ir lieta, kas saistīta ar amatpersonu tiešajiem pienākumiem. Ja federācijas vadītājs, kurš rūpējas par savu sporta veidu, pēc tam tiek vainots par finansējuma piesaisti sporta veidam, tas nav īsti saprotams," sacīja LOK prezidents.
Viņš uzsvēra, ka sporta organizācijas līdz šim izvairījušās no politisku simpātiju vai antipātiju izrādīšanas, taču tagad publiskajā telpā, viņaprāt, tiek analizētas katras sporta organizācijas vadītāja politiskās simpātijas vai antipātijas. "Nav skaidrs mērķis un uzstādījums, kāpēc sporta organizācijas vadītājam kādam būtu jāatskaitās, kādai partijai viņš simpatizē," teica Vrubļevskis.
"Ja tiešām savtīgiem mērķiem grib izmantot savu stāvokli sporta organizācijā, par to es būtu ļoti nosodošs un gribētu norobežoties. Uzskatu par nepieņemamu izmantot stāvokli sporta organizācijā mērķtiecīgu interešu īstenošanai," uzsvēra Vrubļevskis, vienlaikus piebilstot, ka patlaban nav vismaz publiski zināmu pierādījumu par to, ka Latvijas Biatlona federācijai ziedotā nauda izlietota kādiem citiem mērķiem.