Ministru kabinets šodien atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020", kurā paredzēts samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes.


Valsts pārvaldes reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās - ekonomija (ieguldīt mazāk), lietderība (ieguldīt atbilstoši ieguvumiem) un efektivitāte (ieguldīt gudri).

Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautie reformu virzieni un pasākumi piedāvā koncentrēties uz svarīgāko - trijos gados īstenojamiem pasākumiem, kuri sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Desmit reformu virzieni tiks īstenoti sasaistē cits ar citu, lai nodrošinātu izvirzīto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus dodot adekvātus instrumentus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem to sasniegšanā.

Pirmais reformu virziens paredz nodarbināto skaita samazināšanu un uzraudzību, likvidējot lielāko daļu vakanto amata vietu, "iesaldējot" jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī samazinot amata slodžu skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%.

Otrais reformu virziens paredz regulāru budžeta izdevumu pārskatīšanu uz iestāžu darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina, kā arī vienkāršojot budžeta procesu un rīkus budžeta skaidrošanai sabiedrībai.

Trešais virziens skar virzību uz "nulles birokrātiju" jeb normatīvisma mazināšanu, kas paredz pāriet uz efektivitātes auditiem, administratīvo procedūru vienkāršošanu un atskaišu mazināšanu.

Ceturtais virziens paredz atlīdzības politikas pārskatīšanu, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī pārskatīt prēmijas un piemaksas.

Piektais virziens paredz centralizēt atbalsta funkcijas un izvērtēt mazo iestāžu lietderību. Valsts kanceleja rosina fokusēties uz atbalsta funkciju pakāpenisku centralizāciju.

Sestais reformas virziens paredz celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību. Septītais virziens paredz ieviest uz rezultātu orientētu darba snieguma vadību, kas nozīmē, ka visiem iestāžu vadītājiem būs definēti vienoti snieguma rādītāji, kas tiks regulāri mērīti un publicēti.

Astotais virzies paredz ieviest projekta komandu darbu valdības prioritāšu īstenošanai. Plānots īstenoti izmēģinājuma projekti divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesu.

Devītais virziens paredz nodrošināt stratēģisko komunikāciju par valdības prioritātēm un reformām. Iecerēts izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un īstenot integrētas komunikācijas kampaņas par valdības prioritātēm, skaidrojot sabiedrībai valdības pieņemtos lēmumus.

Savukārt desmitais reformas virziens paredz attīstīt nākotnē nepieciešamās kompetences valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Tādējādi Valsts kanceleja iecerējusi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti un spēju pielāgoties nākotnes pārmaiņām un izaicinājumiem.

Reformu plāna ievadā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka plāns ir solis tuvāk valsts pārvaldei kā vienotai profesionāļu komandai. "Esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, lai īstenotu skaidri nospraustos mērķus, mēs tos sasniegsim ātrāk, nekā iecerēts," atzina Kučinskis.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piebilst, ka laikā, kad apkārtējā pasaule nemitīgi pilnveidojas, tiecas pēc aizvien jauniem un jauniem sasniegumiem, valsts pārvalde nevar un nedrīkst atpalikt.

"Reformu plāns sniedz skaidru vīziju par virzieniem, kādos tuvākajā laikā reformējama valsts pārvalde, - ekonomija, efektivitāte, lietderība. Reformas īstenošanai nepieciešama drosme, stingra apņemšanās, zināšanas un līderība. Reformas īstenošana iespējama tikai tad, ja mēs visi kopā strādāsim vienotam mērķim - labākai valsts pārvaldei," uzsver Citskovskis.

Starp reformu plānā ietvertajiem desmit rīcības virzieniem, vislielāko rezonansi izpelnījušās tās aktivitātes, kas paredz valsts pārvaldē samazināt amata slodžu skaitu par 6%, kā arī pārskatīt un izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu funkcijas. Visas ministrijas ir sniegušas savu vērtējumu par Valsts kancelejas izstrādāto reformu plānu un liela daļa ministriju paudušas iebildumus pret ieceri par konkrētu skaitu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, kā arī reformēt mazās valsts institūcijas.

leta.lv