Nekāda sakara ar Covid-19! "Optibet" vēršas Satversmes tiesā par licenču apturēšanu

"Optibet" vadītājs Baltijā Dainis Niedra norādīja, ka uzņēmums vērsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" devītajā pantā noteikto, proti, ka uz likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Niedra pauda viedokli, ka apstrīdētais likuma punkts neatbilst Satversmes 105.pantam, jo aizskar pieteicēja tiesības uz īpašumu, kā arī tas pieņemts, likumdevējam neveicot atbilstošu izvērtējumu. 

Tāpat viņš norādīja, ka likuma norma neatbilst leģitīmajam mērķim, kas minēts, pieņemot apstrīdēto normu, kā arī ir pretrunā ar paša likumdevēja izvirzīto mērķi, jo attiecīgais regulējums nevis nodrošina sabiedrības labklājības aizsardzību, bet gan aktīvi novirza sabiedrību uz nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu, pakļaujot to vēl lielākiem azartspēļu atkarības, noziedzības un pārmērīgu tēriņu riskiem. Tāpat pirms apstrīdētās normas pieņemšanas un absolūta interaktīvo azartspēļu aizlieguma noteikšanas likumdevējs nav izvērtējis un pamatojis, vai un kādēļ leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, samērīgākiem līdzekļiem.

"Deputātu iebalsotajam aizliegumam ne tikai nav nekāda sakara ar Covid-19 izplatīšanās apkarošanu, tas arī apdraud tos Latvijas iedzīvotājus, kuri par sev atbilstošu izklaides veidu izvēlas azartspēles, jo šiem cilvēkiem turpmāk būs pieejamas tikai Latvijā nelicencētas, nelegālās vietnes. Ar šo Saeimas lēmumu Latvijā pēc būtības tika likvidēts šogad ieviestai pašatteikušos personu reģistrs, jo nelicencētās vietnes to neizmanto un neievēro ierobežojumus, kurus šis reģistrs uzliek attiecībā uz personām, kuras ir potenciāli pakļautas atkarību riskam," uzsvēra Niedra.

Viņš pauda viedokli, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums interaktīvajā vidē nav saistīts ar Covid-19 izplatības ierobežošanu - interaktīvās azartspēles netiek organizētas klātienē, bet gan, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, proti, interaktīvās azartspēles tiek organizētās interneta mājaslapās, kurām personas var piekļūt neatkarīgi no atrašanās vietas.

Tāpat Niedra uzsvēra, ka interaktīvo azartspēļu darbības apturēšana nav piemērota sabiedrības labklājības aizsardzībai, jo šāda ierobežojuma dēļ personas tiek novirzītas nekontrolētā un neuzraudzītā vidē, kurā tām netiek nodrošināta valsts iestāžu aizsardzība, pakļaujot tās lielākiem pārmērīgu tēriņu riskiem.

"Arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū ir norādīts uz nepieciešamību nodrošināt uzticamu alternatīvu nelikumīgiem azartspēļu pakalpojumiem, uzsverot nepieciešamību pēc pragmātiskiem risinājumiem attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzēju reklamēšanu un sponsorēšanu," minēja Niedra.

Viņš arī pauda, ka likumā noteiktais ierobežojums nav piemērots izlozēm un momentloterijām, kas nepamatoti rada atšķirīgu attieksmi starp azartspēļu un izložu, loteriju un interaktīvo izložu organizētājiem un nepasargā ģimenes no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas. Dalībai izlozēs un loterijās nav noteikts vecuma ierobežojums, savukārt dalībai interaktīvajās izlozēs ir vecuma ierobežojums.

Pēc "Optibet" vadītāja sacītā, Latvijā ir vairāk nekā 850 izložu tirdzniecības vietu un izložu un loteriju reklāma Latvijā ir atļauta arī sabiedriskajā televīzijā, kas, it sevišķi, ārkārtējās situācijas laikā var kalpot kā mudinājums personām, tostarp jauniešiem spēlēt izlozes un loterijas.

"Šobrīd ir redzams, ka loteriju organizēšana ne tikai turpinās, bet publiski tiek pausta pozitīva rakstura informācija par laimestiem. Tādēļ gadījumā, ja likumdevējs patiesi vēlas aizsargāt sabiedrību, novēršot pārmērīgus tēriņus, nav pamatoti izlozes, loterijas un, it sevišķi, interaktīvās izlozes nodalīt no citiem azartspēļu veidiem," viņš pauda.

Niedra atzīmēja, ka azartspēļu un izložu likuma 63.panta pirmā daļa noteic, ka valsts mēroga izlozes organizē tikai un vienīgi VAS "Latvijas loto", kurā visas kapitāldaļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas. Arī 75. panta pirmā daļa paredz, ka interaktīvo izložu organizēšana ir atļauta tikai "Latvijas loto". 

"Tādējādi izložu un interaktīvo izložu organizēšanu Latvijā nodrošina tikai nacionālais uzņēmums - "Latvijas loto". Tā rezultātā pieteicējs un citi Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi, kas Latvijā organizē interaktīvās azartspēles, tiek diskriminēti, Latvijas nacionālo uzņēmumu - "Latvijas Loto" nepamatoti nostādot labvēlīgākā situācijā," viņš uzsvēra,

Tāpat, pēc Niedras minētā, pieņemot apstrīdēto normu, faktiski "Latvijas loto" patlaban tiek nelikumīgi piešķirts ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts.

Niedra atzīmēja, ka pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. 

Viņš norādīja, ka likumdevējam bija iespējams aicināt nozari un pieteicēju labprātīgi noteikt papildu ierobežojumus spēlētājiem, lai ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu pēc iespējas atbildīgu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu un novērstu pārmērīgu tēriņu risku. 

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka likumdevējs absolūta aizlieguma vietā varēja noteikt atsevišķus normatīvus ierobežojumus interaktīvo azartspēļu organizēšanai, pilnībā nepārtraucot licencētu interaktīvo azartspēļu organizēšanu Latvijā.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 20.martā akceptēja gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Interaktīvo azartspēļu pārstāvji paziņojuši, ka plāno vērsties arī Administratīvajā tiesā un Eiropas Savienības Tiesā, lai apstrīdētu Saeimas lēmumu. Ja būs nepieciešamība, interaktīvā azartspēļu nozare kopā ar ārvalstu investoriem vērsīsies arī starptautiskajās institūcijās par investoru aizsardzību.