Latvijas Valsts prezidenta, pēc skaita desmitā, Egila Levita dzīvesstāsts nav bijis tas vienkāršākais.


Egils piedzima 1955.gada 30.jūnijā, Rīgā. Viņa tēvs bija ebrejs Johans Levits, kurš bija pretpadomju disidents, un vāciete Ingeborga Bargā. Tā kā sieviete Latvijā atradās teju nelegālā statusā, jo izvairījās no izsūtīšanas uz Sibīriju, nākotnes Latvijas prezidents piedzima mājās un netika reģistrēts vēl nākamos četrus gadus.

Rīgā viņš tā arī nodzīvoja līdz 1972.gadam. Tomēr tad vizītei Maskavā posties sāka toreizējais ASV prezidents, bēdīgi slavenais Ričards Niksons, kā rezultātā ebreju ģimenes saņēma atļauju pamest PSRS un pārcelties uz rietumvalstīm.

''Mans tēvs bija konsekvents padomju režīma pretinieks. Viņš man īsti nestāstīja, ko dara, bet atceros, ka reiz māte bija ļoti satraukusies, jo viņš bija izsaukts uz čeku. Pats viņš teica, ka man par to nekas neesot jāzina,'' par nu jau mirušo tēvu "Kas Jauns" teicis Levits.

To Levitu ģimene arī izmantoja un pārcēlās uz Vāciju, lai arī Egils vācu valodu vispār nezināja. Valsts izvēle gan bija viņa vecāku rokās, jo tur dzīvoja Ingeborgas radi. Visi Johana radi gājuši bojā holokausta laikā.

Rezultātā Egils pabeidza Minsteres Latviešu ģimnāziju. Vācijā viņš arī turpināja gūt izglītību, to darot Hamburgas Universitātes Tiesību fakultātē un Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā.

Atgriešanās Latvijā

Levits, visbeidzot, Vāciju vēlējās pamest 1990.gadā, kad Latvijā sākās Atmoda. Tomēr Maskavā gaidot reisu uz Latviju, viņš tika aizturēts un aizsūtīts uz Stoholmu. Tā rezultātā Levits beidzot dzimtenē atgriezās jau tikai pēc neatkarības atjaunošanas.

1993.gadā viņš kļuva par Saeimas deputātu, kas uzsāka vērā ņemamu politisko karjeru. Levits vēlāk kļuva par Tieslietu ministru un Ministru prezidenta biedru, kam pēc tam sekoja kļūšana par vēstnieku Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē. Visbeidzot, viņš deviņus gadus bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis, bet no 2004.gada - Eiropas Savienības tiesas tiesnesis.

Interesanti, ka par prezidentu kļūt Levits lūkojis jau vairākkārt, pirmo reizi to apsverot 2007.gadā. Pirms 12 gadiem viņš nolēma nekandidēt, jo nebija apmierināts ar minimālo atbalstu viņa kandidatūrai. Kā zināms, toreiz par prezidentu kļuva Valdis Zatlers.

2015.gadā Levits beidzot kandidēja uz prezidenta amatu, tomēr balsojumā piekāpās savam, nu jau, priekštecim Raimondam Vējonim.

Cik turīgs ir Levits?

Līdzīgi kā vairums iepriekšējo Latvijas prezidentu, arī Levits par iztiku sūdzēties nevar.

Kā ES tiesas tiesnesis viņš katru gadu pelnīja 300 000 eiro.

Prezidents veic privātu saimniecisko darbību, to īstenojot ar ieguldījumiem vērtspapīros un investīciju fondos. To starpā, kā liecina oficiāli pieejamā informācija, ir Francijas Association générale interprofessionnelle de prévoyance et d'investissement (AGIPI), Francijas-Vācijas starptautiskajā korporācijā ODDO BH, franču Société Générale S.A., Luksemburgas-Francijas Banque et Caisse d'Épargne de l'État, Apvienotās Karalistes Kroņa īpašuma ārzonās Utmost WorldwideGērnsijā un Old Mutual International Menas salā.

2019.gada maijā šīs saimnieciskās darbības publiski pieejamā bilance nepārsniedza 0,8 miljonus eiro, no kā lielākais darījumu apjoms bija Banque et Caisse d'Épargne de l'État (BCCE Luxembourg) trīs vērtspapīru portfeļos - pusmiljons (518 326,54) eiro. 

Tātad Levita rocība viņu padara par faktiski miljonāru.

Visbeidzot, Levitam pieder arī vairāki nekustamie īpašumi, kurus viņš iegādājies par minēto atalgojumu ES tiesā.

Attēlu rezultāti vaicājumam “levits”

Levita privātā dzīve

Par Levita ģimenes dzīvi pārlieku daudz nav zināms, tomēr Latvija bez pirmās lēdijas neiztiks. Viņš ir precējies ar ginekoloģi Andru.

Lai arī Andra ir Latvijas izcelsmes, abi savulaik Līgo svētku laikā iepazinušies Vācijā.

Laulībā dzimuši divi bērni - dēls Linards un meita Indra.

Par laimi, vairāk zināms par to, kas Levitam garšo.

Jaunais prezidents esot liels kafijas cienītājs, un viņa kafijas paradumi gan līdz šim bijuši visnotaļ pārsteidzoši - dienu uzsācis ar lielo kafijas ar pienu krūzi, viņš ik pa stundai dzēris espresso.

''Esmu tā pieradis un, ja kādas 2 -3 stundas nav tā, tad nolaižas nedaudz enerģija,'' LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Levits. ''Bet es saprotu, ka tas nav visai veselīgi, un tāpēc neiesaku to nevienam darīt.''

Levits gan pieļauj, ka esot prezidenta krēslā varbūt mainīs savus ieradumus un pievērsīsies tējai.

Bet no ēdieniem Levitam vislabāk garšojot kūkas, kas esot viņa tipiskākā brokastu izvēle.

Par vislabāko dāvanu Levits uzskata kaklasaiti, kuras pats arī kolekcionējot - mājās esot visai iespaidīga kolekcija.