Ivana māte, 38 gadus vecā Zoja, viena apkārt vairs nestaigā, neesot bail, bet ļoti neomulīgi. Sarunā ar “Latvijas avīzes” žurnālistu Arti Drēziņu, tiek atklāts, kā pati Zoja pārdzīvoja un izjuta šausmīgo traģēdiju.
Četru bērnu māmiņa ieguvusi 9 klašu izglītība, nekur nav mācījusies un algotu darbu strādājusi, runā labā krievu valodā. Ar latviešu valodu neiet raiti, tāpēc iet kursos, lai pēc tam mēģinātu atrast darbu. Teic, ka patīkot uzkopšanas darbi un varbūt meklēšot darbu šajā virzienā. Ar ironiju Zoja man stāsta, ka pēc Ivana pazušanas cilvēki speciāli nākuši skatīties, kāda tad izskatoties Ivana māte, dzērāja un narkomāne, kam bērni ņemti nost…
“Ivans bija bērns ar harismu un skaistām acīm. Enerģisks, cēlās agri no rīta un visu laiku gribēja darboties, virtuvē kastroļi gāja pa gaisu. Pret pieaugušajiem rezervēts. Jā, viņš viens gāja pagalmā, bet tur ir daudz bērnu, viens par otru mazāki, viens otru aizstāv. Visu mūžu te esmu dzīvojusi, un nevienam nekas slikts nav noticis,” viņa saka.
Dienā pirms pazušanas Ivans gribējis doties uz netālo bērnu centru, kur viņam ļoti paticis, bet piektdienā tas bijis slēgts un mamma apsolījusi dēlu uz turieni aizvest kaut kad nākamnedēļ, bet pati devusies uz tusiņu pie draugiem, uz kurieni nekad bērnus neņemot līdzi. Kad svētdien (2. jūlijā) no rīta atgriezusies, Ivana nebijis – kad viņš sestdien (1. jūlijā) no rīta izgājis, visi pārējie vēl gulējuši. Tas, ka viņš bija bez zeķītēm un krekliņa, liecinot, ka viņš steidzies, domā mamma.
Kā stāsta Zoja, Ivana vecmāmiņa, kura arī dzīvo šajā dzīvoklī, esot ļoti slima, lietojot zāles, lai labāk varētu gulēt. Kad svētdien, tikai nākamajā dienā ap diviem, Zoja ieradusies policijā, viņa tā arī skaidri neesot varējusi paskaidrot, kāpēc trauksme nav celta agrāk: Ivans tā staigājot, visi domājuši, ka varbūt aizgājis pie otras vecmāmiņas, māte veca un slima, brālis tikai sēžot savā nodabā istabā. Baiga vienaldzība, nodomājuši policijā.
“Es uz āru nerādu, ka man slikti. Raudu vienatnē,” atvadoties man saka Zoja un it kā atvainojoties norāda uz dzīvokļa sienām, kas prasās pēc remonta. “Mans tēvs dzēra. Pagājušajā gadā nomira. Pirms tam par remontu nebija jēgas domāt.”
Zoja pasakās visiem tiem, kas nesavtīgi piedalījušies meklēšanas darbos un palīdzējuši.
Jau vēstīts, ka Liepājas pusē policija un brīvprātīgie desmit dienas meklēja bezvēsts pazudušu piecus gadus vecu zēnu, kurš no savas dzīvesvietas Liepājā, Pāvilostas ielā, bija izgājis 1.jūlijā aptuveni plkst.8.30. Policija bija noskaidrojusi, ka puika viens pats, visticamāk, sajaucot pieturvietas, aizbraucis ar autobusu Grobiņas virzienā. Pazudušais zēns 11.jūlijā tika atrasts miris Grobiņas novada Dubeņos meža masīvā brikšņos.
Berladina nāves cēloni un nāves iestāšanās brīdi noskaidros tiesu medicīniskajā ekspertīzē, kuras slēdziens pagaidām vēl nav saņemts.
Pilnu rakstu lasiet: LA.lv