Kompānijas līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā, kas notikusi Latvijā reģistrētās bankās.

Lūk, ko vini ziņo Latvijas atbildīgajām instancēm

Tieslietu ministram Jānim Bordānam adresētajā vēstulē skaidrots, ka 2012.gadā 30.jūlijā Hermitage Capital vērsās pie Latvijas atbildīgajām iestādēm, jo kompānija bija konstatējusi, ka 19 miljoni ASV dolāru (16,84 miljoni eiro) no kopumā 230 miljons dolāru (203,86 miljonu eiro) lielās naudas atmazgāšanas shēmas, kuru atklāja vēlāk Krievijas cietumā mirušais jurists Sergejs Magņitskis, ir tikuši atmazgāti sešās Latvijas bankās, izmantojot 16 dažādus kontus.

Tur vēstīts, ka kriminālprocess saistībā ar kompānijas atklājumiem tika uzsākts 2012.gada novembrī, bet Hermitage Capital netika piemērots cietušā statuss, tāpēc kompānija vairākus gadus netika informēta par izmeklēšanas norisi. Vienlaikus kompānija turpināja veikt savu izmeklēšanu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgo iestāžu palīdzību.

2012.gada decembrī Iekšlietu ministrija atteica piemērot kompānijai cietušā statusu, kas, Hermitage Capital ieskatā, apgrūtināja veikt kompānijas izmeklējošās darbības, kā arī sniegt palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm.

2016. un 2018.gadā Hermitage Capital iesniedza vēl vairākas sūdzības Latvijas atbildīgajām iestādēm, kurās norādīts, ka kompānija atklājusi kopumā 430 kontus 14 Latvijas bankās, kas rada aizdomas, ka caur tiem tiek veikta naudas atmazgāšana. Proti, 2016.gadā kompānija atklājusi vēl 43 miljonus dolārus (40,8 miljonus eiro), kurus caur Latvijas banku kontiem esot atmazgājis Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Kļujevs, kuru Hermitage Capital apsūdz par liela mēroga izlaupīšanas no Krievijas valsts budžeta organizēšanā. ASV Finanšu ministrija iekļāvusi Kļujevu to personu sarakstā, pret kurām noteiktas sankcijas atbilstoši "Magņitska likumam".

Kompānija vēstulē ministram uzsver, ka pēdējo sešarpus gadu laikā baņķieri ir snieguši dažāda veida palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm, bet Latvijas puse nav pildījusi savus pienākumus cīņā ar "netīrās naudas" apkarošanu valstī. Vienlaikus baņķieri atklājuši nelikumīgus līdzekļus vairāk nekā 40 miljons dolāru (35,48 miljonu eiro) apmērā, kas iesaldēti banku kontos sešās valstīs, tostarp ASV un Šveicē.

Tāpat Hermitage Capital identificējuši nelikumīgi iegūtus līdzekļus 102 miljonus dolāru (90,48 miljonu eiro) apmērā, kas atradušies 85 Latvijas bankas ABLV Bank kontos, tostarp 19 miljoni dolāri (16,85 miljoni eiro) atradušies piecos kontos, kurus kontrolējis Kļujevs ar savu līdzdalībnieku un advokātu Andreju Pavlovu. Informācija par šo atklājumu Latvijas varas iestādēm nodota 2018.gadā.

Kas ir ''Magņitska likums''?

''Magņitska likumu'' toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī, un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV.

Arī Eiropas Parlaments (EP) aicinājis Eiropas Savienību (ES) pieņemt "Magņitska likumu", lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus.

Tieši Brauders kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka advokāta Magņitska piemiņas saglabāšanai.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

2013.gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.

Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013.gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.

Tiek uzskatīts, ka nelegālā nauda no Krievijas ir galvenais iemesls naudas atmazgāšanas skandāliem Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiālē un Zviedrijas bankā Swedbank.

Kā uz to visu beigu beigās reaģēja Latvija?

Arī pēc šiem atklājumiem Latvijas atbildīgās iestādes atteikušās Hermitage Capital piemērot cietušā statusu.

Kā uz to reaģēja citas iesaistītās valstis?

Izrādās, ka citur reakcija bijusi savādāka, nekā Latvijā.

Baņķieri 2018.gadā atklājuši apjomīgu naudas atmazgāšanas shēmu Danske Bank Igaunijas nodaļā.

Pēc šī atklājuma kompānija vērsusies pie Igaunijas un Dānijas atbildīgajām iestādēm, kuru darbību rezultātā pret vairākām bankas amatpersonām gan Igaunijā, gan Dānijā uzsākti kriminālprocesi.

Ko tagad viņi pārmet Latvijai?

Hermitage Capital" Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet izmeklēšanas neveikšanu, līdzekļu neiesaldēšanu un citas, kompānijas ieskatā, nepieciešamas darbības, kas netika paveiktas. Vēstulē arī apgalvots, ka šos secinājumus arī apstiprinājušas neatkarīgas ASV un Francijas naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu grupas.

Vēstulē arī paustas vairākas prasības, proti, Latvijai esot nepieciešams izmeklēt atbildīgo iestāžu, tostarp Ģenerālprokuratūras bezdarbību saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem.

Tāpat esot nepieciešams izvērtēt jau savāktos pierādījumus. Vēstulē arī rosināts veikt normatīvo aktu izmaiņas, lai precizētu cietušā statusa noteikšanu finanšu noziegumos.