Koncertzāles celtniecības plāni Rīgā izsauc aizvien plašāku rezonansi! Lūk, kādas alternatīvas tiek piedāvātas

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas ''Pasākumu producēšana un vadība'' studente Evita Kalniņa paudusi, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt ne tikai uz AB dambja, bet vispār Rīgā.

''Iespējas vērienīgu pasākumu un koncertu rīkošanai galvaspilsētā ir pietiekamas, tāpat arī piedāvājums ir ļoti plašs un veidots atbilstoši ikviena gaumei, tāpēc akustiskā koncertzāle ir nepieciešama ārpus Rīgas. Biznesa augstskolas Turība studente Evita Kalniņa, kura apgūst pasākumu producēšanas un vadības prasmes, kā labāko lokācijas vietu koncertzāles celtniecībai iesaka Latvijas ģeogrāfisko centru - Ikšķiles novadu, uzsverot, ka vietas izvēlei jābūt pārdomātai un ar simbolisku nozīmi. Studente piebilst, ka koncertzāles būvniecība sniegtu ievērojamu pienesumu Latvijas kultūras attīstībai. Mēs esam muzikāla, talantīga un ar mākslas izpausmēm apveltīta tauta, bet mums vēl nav šādas ievērojamas koncertzāles.

Koncertzāle Latvijas ģeogrāfiskajā centrā

AB dambis šobrīd ir reālākā un apspriestākā lokācijas vieta jaunajai koncertzālei, bet, manuprāt, nebūt ne veiksmīgākā. Būves atrašanās vietai jābūt ar ideju. Koncertzāle pulcēs labākos no labākajiem, kuri priecēs gan pašmāju, gan ārvalstu publiku, tāpēc lokācijai ir ļoti būtiska nozīme.

Mans piedāvātais variants – koncertzāli būvēt Latvijas ģeogrāfiskajā centrā, kas atrodas Ikšķiles novadā. Latvijas vidus ir ideāla vieta ar simbolisku nozīmi.

Uz Rīgu ik gadu dodas tūkstošiem tūristu, šī būtu iespēja arvien vairāk ārvalstu viesus novirzīt arī uz reģioniem. Koncertus vēlēsies apmeklēt ne tikai rīdzinieki, bet arī daudzi citi, tāpēc, rūpējoties par reģionu attīstību, koncertzālinepieciešams celt ārpus Rīgas.

Jaunas darba vietas un ekonomiskā izaugsme

Nacionālās koncertzāles būvniecība sniegtu būtisku pienesumu Latvijas kultūras attīstībai. Mēs esam muzikāla, talantīga un ar mākslas izpausmēm apveltīta tauta, bet mums vēl nav šādas ievērojamas koncertzāles. Ņemot vērā koncertzāles iespaidīgos izmērus, tiktu radīts liels skaits jaunu darba vietu. Tas sekmēs arī tūrisma attīstību un Latvijas vārda popularizēšanu. Grandiozus pasākumus pavisam noteikti apmeklētu ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārvalstu viesi. Tāpat jaunā ēka būtu izmantojama kā konferenču un starptautisku semināru norises vieta, veicinot atpazīstamību un arī ekonomisko izaugsmi. Neapšaubāmi, mums arī šobrīd ir ar ko lepoties, taču koncertzāle lieliski iekļautos to ievērojamo vietu sarakstā, kuras vērts apmeklēt, viesojoties Latvijā.

Jāiemācās nodalīt lietas

Lēsts, ka koncertzāles būvniecība izmaksātu aptuveni 80 miljonus EUR un ir izskanējuši vairāki aicinājumi koncertzālei paredzētos līdzekļus novirzīt labdarībai vai citiem mērķiem. Nenoliedzami, labdarība ir skaista un cēla rīcība, bet ir jāiemācās nodalīt lietas. Veselība ir ikviena cilvēka prioritāte, bet arī koncertzāle ir nepieciešama. Neviena iespaidīga būve nav izmaksājusi lēti, bet ticu, ka nākotnē, pareizi strādājot, būvniecībā ieguldīto naudu atgūsim ar uzviju un daļu peļņas būs iespējams novirzīt veselības nozares attīstībai.

Domājot ilgtermiņā, ieguvēji būs visa Latvijas sabiedrība.

Cilvēku skeptiskā nostāja, iespējams, saistīta ar sabiedrībā radīto viedokli par naudas līdzekļu neefektīvu izmantošanu dažādu projektu realizēšanā.

Vērtīgi padomi no ārvalstu speciālistiem

Par koncertzāles būvniecību tiek diskutēts jau aptuveni 15 gadus, tāpēc ir loģiski, ka daļu sabiedrības māc šaubas par projekta iespējamo realizāciju. Manuprāt, koncertzāle taps, bet tas nenotiks ne pēc diviem, ne trīs gadiem, jābūt pacietīgiem.

Lietas jādara bez steigas un pārdomāti, lai procesa laikā pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu. Varbūt piemēri jāmeklē ārvalstīs, smeļoties papildus zināšanas un padomus no tur pieejamajiem speciālistiem, kas jau sastapušies ar tāda mēroga un sarežģītības projektu.

Lai kaut ko paveiktu, jāstrādā visiem kopā un jānotic kopīgajam mērķim. Lielā konkurence un sāncensība savā starpā bieži vien traucē ne tikai kultūras, bet valsts attīstībai kopumā. Ja iemācīsimies sadarboties un rast kopsaucēju, rezultāts neizpaliks.

Rīgai un reģioniem jāveido sadarbība Latvijas kultūras veidošanā

Runājot par situāciju reģionos, jānorāda, ka reģionālās koncertzāles ļoti labi prot piesaistīt apmeklētājus. Esmu apmeklējusi pasākumus vairākās koncertzālēs Latvijas reģionos, piemēram, Liepājas „Lielajā dzintarā” vai koncertzālē„Gors” Rēzeknē un nav nācies saskarties ar situāciju, kad zāle būtu bijusi pustukša. Atbildīgie cilvēki pie pasākumu plānošanas un apmeklētāju piesaistes strādā pārdomāti un pareizi. Protams, vienmēr iespējams izdarīt vairāk, bet jāatstāj vietu izaugsmei. Svarīgākais ir kvalitāte un notikuma aktualitāte, ja tas būs – cilvēki nāks. Nav pat būtiski, vai pasākums norisinās Rīgā vai reģionā. Latvija nav tik liela, lai laba koncerta gadījumā nevarētu aizbraukt uz Rēzekni vai Liepāju. Rīgā būs vieni apmeklētāji, bet reģionos - citi. Savā starpā nav jākonkurē, bet vienam otru jāpapildina un visiem kopā jāveido Latvijas kultūra.''

Studente nav vienīgā, kura ir citās domās par to, kā un kur būvēt koncertzāli. Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, mūziķis Aivars Hermanis, komponists Mārtiņš Brauns, diriģents Andris Veismanis, L Tips Agency producents Gints Putniņš un mūziķis Ralfs Eilands nosūtījuši atklātu vēstuli valdībai un Kultūras ministrijai, kurā norisina to nebūvēt uz AB dambja, bet citur Rīgā, kā arī darīt to ar mazākam izmaksām.

''Neskatoties uz to, ka koncertzāles būvniecībai tiek piedāvātas vairākas iespējamās atrašanās vietas un, visticamāk, ir iespējamas arī citas piemērotas vietas, vislielākie strīdi un debates norisinās par šī projekta realizāciju uz AB dambja ir jūtams būtisks un mērķtiecīgs lobijs no KM, kas aktīvi aizstāv ideju par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja. KM galvenais un vienīgais vietas izvēles arguments ir tas, ka tā vēlas jauno koncertzāli izveidot par jaunu nacionālo simbolu. Diemžēl šis arguments tiek balstīts tikai un vienīgi uz ēkas novietojumu pilsētā un tās arhitektonisko risinājumu.

Mūsu iniciatīvas grupa iestājas par to, ka jau tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā Rīgā beidzot ir nepieciešams uzcelt akustisko koncertzāli ar līdz 1500 skatītāju vietām. Uzskatām, ka koncertzālei ir jābūt funkcionālai un viegli pieejamai apmeklētājiem. Veidojot jauno un, visticamāk, vienīgo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā, būtu jātiecas uz augstākajiem iespējamiem akustiskās zāles kvalitātes standartiem, kas piesaistītu apmeklētājus un izpildītājus ne vien no Latvijas bet arī ārvalstīm, ņemot vērā to, ka akustisko un apskaņojamo koncertzāļu arhitektoniskās un tehnoloģiskās prasības ir krasi atšķirīgas un to, ka galvaspilsētā nepieciešamās apskaņojamās koncertzāles ietilpība būtu nepieciešama krietni lielāka nekā akustiskai koncertzālei, uzskatām par neiespējamu un ekonomiski nepamatotu ideju veidot daudzfunkcionālu zāli, kura tiktu balstīta uz kompromisiem. Tie būtiski iespaidos vai nu akustiskās zāles vai apskaņojamās zāles akustiskos parametrus un funkcionalitāti.

Mēs iestājamies par to, ka jaunizveidotajai koncertzālei obligāti jākļūst par mājvietu valsts finansētajiem, Rīgā bāzētiem kolektīviem, kas nodrošinās būtisku daļu no koncertzālē paredzētajām mākslinieciskajām aktivitātēm. Piemēram, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, korim "Latvija", kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio korim.

Jebkura veida koncertzāle ir īpašs objekts, kura veiksmīgai pastāvēšanai nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas ir daudz būtiskāka par pašas ēkas ārējo veidolu vai precīzu novietojumu pilsētvidē. Mēs vēlamies vērst uzmanību tieši uz to, ka koncertu veiksmīgai norisei šāda tipa ēkās ir būtiskas infrastruktūras vajadzības, kas saistītas ar ēku un pasākumu tehnisko nodrošinājumu, koncertu apmeklētāju, iesaistīto mākslinieku un darbinieku ērtu piekļuvi gan no sabiedriskā transporta, gan no vieglo automašīnu stāvvietām. Pasākumu un koncertzāles funkciju nodrošināšanai ir būtiska brīvas piekļuves nodrošināšana lielgabarīta kravas furgoniem ar dekorācijām, tehnisko ekipējumu, orķestru instrumentiem, televīzijas un radio translācijas tehniku, kā arī servisa nodrošinājuma transportam un citām ar pasākumu realizāciju saistītām vajadzībām, lai izpildītu visus šos augstāk pieminētos mākslinieciskos, funkcionālos un ekonomiskos kritērijus uzskatām, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnē radīs tikai papildu finansiālos apgrūtinājumus valsts budžetam.

Mēs, Koncertzāles izveides iniciatīvas grupa, vēršamies Ministru kabinetā ar prasību, rūpīgi izvērtēt Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu, iecerētās būvniecības vietas atbilstību koncertzāles funkciju pilnvērtīgam nodrošinājumam un KM piedāvātajam ekonomiskajam un mākslinieciskajam plānam koncertzāles sekmīgas darbības nodrošināšanai vismaz turpmāko desmit gadu laikā. Vēlreiz vēlamies vērst uzmanību uz to, ka koncertzāle nav tikai "arhitektūras piemineklis", bet gan dzīvs un funkcionāls organisms, kuram ir jānodrošina augstvērtīga un dzīvotspējīga kultūras dzīve un mūziku izglītojoša loma ne vien Rīgas bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Apzinoties šī galvaspilsētai svarīgā kultūras objekta lomu, vēlamies, lai projekta izvērtēšanā jau projekta tapšanas stadijā tiktu iesaistīti nozares speciālisti, kas spēj izvērtēt koncertzāles mākslinieciskos, funkcionālos, arhitektoniskos un ekonomiskos kritērijus.''