Vienam no trim Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra kandidātiem – Jānim Bordānam – politiskā biogrāfija ir pilna ar dažādu partiju biedra kartēm: sākotnēji, kā pienākas jaunam padomju karjeristam, viņš bija komjaunatnes rindās. Atjaunotās Latvijas laikā Bordāns ir balotējies gan no „Latvijas ceļa,” gan no „Vienotības,” gan no Nacionālās apvienības, tomēr tā arī netika ievēlēts Saeimā.
Latvijas politiķu staigāšana no partijas uz partiju patiesībā ir pierasta lieta. Tomēr Jānis Bordāns izrādījies izcils morālists. Viņš jau augstos toņos paziņojis, ka negrasās Jaunās konservatīvās partijas komandā iesaistīt „veco gvardi” – personāžus no vecās politiskās elites, lai uz viņu atpazīstamības rēķina palielinātu partijas reitingus.
Tomēr Bordāna politiskā biogrāfija rāda, ka viņš pats ir uzskatāms par klasisku, kaut ne īpaši veiksmīgu, „vecās gvardes” pārstāvi.
Padomju laikos Bordāns bija komjaunietis. Tuvojoties pārmaiņām, no 1989. gada Bordāns darbojās Latvijas Tautas frontē, bet jau 1994. gadā, apmēram uz gadu, kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas „Latvijas ceļš.” Šajā laikā, pateicoties tā saucamajam „mīkstajam mandātam,” Jānis Bordāns uz laiku aizvietoja par ministru kļuvušo Jāni Vaivodu.
Neveiksmīgi Bordāns no „Latvijas ceļa” startēja arī 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un Rīgas domes vēlēšanās 1997. gadā.
Politikā viņš atgriezās 2010. gadā. Un atkal neveiksme: nespēja iekļūt 10. Saeimas sastāvā no „Vienotības” saraksta. Tomēr Bordānam izdevās 2010. gadā kļūt par premjerministra Valda Dombrovska („Vienotība”) padomnieku juridiskajos jautājumos.
2011. gadā atkal politiska neveiksme: šoreiz ārkārtas vēlēšanās Bordāns nespēja iekļūt 11. Seimā jau no Nacionālās apvienības saraksta. Bet atkal Bordāns palika pie varas –Nacionālā apvienība izvirzīja viņu par Tieslietu ministru Valda Dombrovska pēdējā valdībā.
2012. gadā Jānis Bordāns izveidoja Jauno konservatīvo partiju, kura 12. Saeimas vēlēšanās ieguva 0,7% vēlētāju balsu.
Kā attīsties Bordāna karjera, rādīs laiks.