Lasi zemāk, lai uzzinātu visu, kas tad īsti noticis.

Līgums tiks lauzts

Valsts nekustamie īpašumi lauzīs līgumu ar būvnieku ''Rere Būve 1'' par Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju.

VNĪ par to informējuši otrdien, 23.jūlijā.

Kāds ir JRT projekts?

Topošā Jaunā Rīgas teātra projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Atbilstoši iecerēm Jaunā Rīgas teātra izmantoto telpu apmērs gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.

Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.

Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, tostarp tajā būs plaša virtuve, savukārt pagraba stāvā paredzēta darbnīca.

Ēkas būvniecības budžets, pēc aktuālajiem aprēķiniem, ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ sāktās pārmaiņu programmas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" projektiem.

Būvnieks draud vērsties tiesā

''Izpildītājs iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu, un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Zaiga Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus,'' sacīja ''Rere Būve'' valdes priekšsēdētājs Valdis Koks. 

''Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos. Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība - vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav,'' tā Koks.

''Pārējā zonā būvnieks bija gatavs darbus turpināt, kam VNĪ lika šķēršļus. Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniekam nav tiesību strādāt citādi kā vien pēc tehniskā projekta, kura nepilnības ir jānovērš tā autoram,'' saka Koks, kurš pauda gatavību projekta kļūdas risināt pašu spēkiem, lai arī tas nav būvnieka pienākums, jo JRT rekonstrukcijas projekta iepirkums bija par būvniecību, ne projektēšanu.

''Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus "Witteveen+Bos" no Nīderlandes. Vēl pagājušajā nedēļā, tikšanās laikā starp būvnieku, Nīderlandes ekspertiem, VNĪ un projektētāju, puses vienojās, ka konkrēti risinājumi tiks nodoti līdz 30.jūlijam. Tādēļ jo vairāk izbrīna pasūtītāja vieglprātīgā attieksme pret partneriem un projekta attīstību.''

''Saprotam emocionālo fonu, uz kāda VNĪ pieņēmis lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku. Nekvalitatīvi izstrādāta tehniskā projekta dēļ būvniecības process var aizkavēties. Racionāla rīcība no valsts akciju sabiedrības būtu pielikt visas pūles tehniskā projekta sakārtošanā, nevis apstādināt projekta virzību pilnībā. Aicinām VNĪ savu lēmumu pārdomāt, atsaukt uzteikumu un fokusēties uz konstruktīvu projekta realizēšanu. Pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka JRT atgriešanās Smiļģa mājā nenotiks plānotajos termiņos, turklāt atstās finansiālu ietekmi uz valsts saistībām un, ļoti iespējams, projektam pieejamo finansējumu,'' paziņoja Koks.

Ko saka VNĪ?

Pamatojoties uz JRT būvniecības gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, VNĪ vērsīsies būvniecības nozares atbildīgajās institūcijās - Latvijas Būvinženieru savienībā un Ekonomikas ministrijā - lai tās izvērtētu pilnsabiedrības "Rere Būve 1" piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību, vērtējot iespējamo sertifikāta atņemšanu," sacīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

VNĪ pārstāve norādīja, ka JRT pārbūvē tika konstatēti tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, kā arī nepamatotu līguma izpildes termiņu kavējumi.

"Mēs uzskatām par pienākumu vērst būvniecības nozares atbildīgo organizāciju pārstāvju uzmanību uz bezatbildīgām būvniecības praksēm. Tādēļ, pārstāvot sabiedrības intereses, lai izskaustu šādus gadījumus nākotnē, vēršamies pie būvniecībā atbildīgajām iestādēm, aicinot izvērtēt iespēju liegt šādiem speciālistiem turpināt darbu un startēt publiskajos iepirkumos," uzsvēra VNĪ valdes locekle.

Projekta autore paziņo par par kara pieteikumu ''lielo būvfirmu mafijai''

Trešdien, 24.jūlijā, VNĪ sasauktajā preses konferencē JRT rekonstrukcijas projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile apsveica valsts iestādi ar pieņemto kardinālo lēmumu, kas uzskatāms par drosmīgu soli.

"Kopš pagājušā gada jūlija, kad VNĪ parakstīja līgumu ar "Rere būvi 1", mums šķita, ka viss notiks tā, kā jānotiek. Ir pagājis gads un paveikti trīs procenti no visiem darbiem,'' sacīja arhitekte.

''Būs karš, būs grūti. Šis ir kara pieteikums lielo būvfirmu mafijai,'' atklāj Gaile.

"Mehānisms darbojas tā, ka finansē politiskās partijas, iegūstot ietekmi visos līmeņos. Lielākais būvnieka pārkāpums bija jautājumā par pāļiem. VNĪ tehniskais uzraugs ir bijis savu uzdevumu augstumos, jo precīzi fiksējis visas būvnieka paviršības. Kaimiņu mājas bojājumi - plaisas - ir "Rere būves 1" vaina, kuru viņi līdz šim nav atzinuši.''

''Patiesībā "Rere" vieta būtu aiz restēm, nevis mūs apsūdzēt un gatavoties tiesai,'' norādīja Gaile.

Gaile norādīja, ka būvnieki nav uzņēmušies atbildību nedz par Maxima traģēdiju, nedz arī par ugunsgrēku Rīgas pilī un Nacionālā Mākslas muzeja piebūves grimšanu un plaisām vecajā ēkā.