Pirms Latvijas simtgades dziesmu un deju svētkiem Rīgā steigšus tika remontētas svētku norises vietas,  arī Daugavas stadions. Konkursā par stadiona tribīņu remontu  uzvarēja LNK būvniecības firmu apvienība, kas to apņēmās izdarīt par 10 miljoniem. Darbi notika steigā,  tomēr būvnieki paspēja un saņēma pilnu maksu. Nu jau pagājis gads, kad visi darbi pabeigti, taču  atlīdzību par paveikto no ģenerāluzņēmēja nav saņēmuši tiešie darba izpildītāji, vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".


Firmas, kas veica zemes darbus, lika hidroizlocāciju,  santehniku, logus un krēslus. Viņi jūtas apkrāpti. LNK taisnojas, ka apakšuzņēmēji ir strādājuši nekvalitatīvi un kavējuši termiņus, tāpēc viņiem sarēķināti līgumsodi un nauda nepienākas.  Vairāki saniknotie apakšuzņēmēji vērsušies policijā, kur uzsākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu.

Daugavas stadions ir ne vien lielākā brīvdabas sporta arēna Rīgā, te tradicionāli notiek arī vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumi. Jau no deviņdesmitajiem gadiem valdība ir spriedusi, ka stadiona tribīnēm ir nepieciešms remonts un tās jāpaplašina. Nauda stadiona pārbūvei atradās tikai īsi pirms Latvijas simtgades. Konkursu par stadiona tribīņu pārbūvi  izsludināja 2016.gada pavasarī, darbi sākās vēl pēc gada.

GUNTIS ZĀLĪTIS VSIA "Kultūras un sporta centrs “”Daugavas stadions” valdes loceklis

Kopējā summa ir nedaudz vairāk kā 12 miljoni eiro. Bez šaubām valsts tēriņš ir nosacīti, jo jebkurā gadījumā šeit tika izlietoti Eiropas fonda līdzekļi lielā mērā, protams arī valsts finansējums daļēji.

Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība LNK partnership,  kurā ietilpa trīs LNK grupas uzņēmumi. SIA LNK Construction, AS LNK industries un SIA Enfort. Pilnsabiedrībai visu nepieciešamo speciālistu nebija, tāpēc tā piesaistīja desmitiem apakšuzņēmēju. Lai gan laika bija maz, viss tika izdarīts termiņā.  Īsi pirms dziesmu svētkiem atjaunotās un no jauna uzbūvētās tribīnes pieņēma ekspluatācijā. Arī darbu kvalitāte pasūtītāju apmierina.

GUNTIS ZĀLĪTIS VSIA "Kultūras un sporta centrs “”Daugavas stadions” valdes loceklis

Tādu lielu, teiksim neizdarību, jeb brāķu, jāsaka nav, bet pamatā visi darbi ir izdarīti pietiekoši kvalitatīvi, bez šaubām ir vietas, kur varbūt, nedaudz izdrūp betons vai, teiksim tā, kādas durvis neverās, bet tas ir tā pielāgošanās un sīko remontu jautājums.

Pilnsabiedrība LNK industries  partnership  par  Daugavas stadiona tribīņu būvēšanu saņēma savus 10 miljonus, taču tās apakšuzņēmumi, tiešie darbu izpildītāji palika mīnusos. Zemes darbu veicēji, solu licēji un santehniķi  par izdarīto nav saņēmuši vairākus simtus tūkstošu.

Solīto samaksu nav saņēmušas vismaz desmit firmas. Notikumu secība visos gadījumos ir ļoti līdzīga. Līgumus ar apakšniekiem slēdza pilnsabiedrības dalībnieks SIA Enfort. Par pirmajiem pabeigtajiem darbiem ģenerāluzņēmējs naudu samaksā, pēc tam sāk vilcināties, neparaksta darbu nodošanas dokumentus, paliek parādā un visu laiku sola, ka tūliņ jau samaksās. Kad darbi stadionā tuvojas beigām vai ir pabeigti, sāk izteikt pretenzijas par brāķi un termiņu kavējumiem. Tagad, pret tiem kam nauda nav samaksāta un kas cenšas to atgūt, Enfors ceļ šķīrējtiesā prasības par zaudējumiem.

Eduarda Kiseļova firma EKSPA Daugavas stadionā būvēja ārējos ūdensvadu un kanalizācijas tīklus. Ar Enfortu tā bija sadarbojusies arī iepriekš, tāpēc firmas vadība līdz pēdējam cerēja, ka viss būs godīgi. 

EDUARDS KISEĻOVS 

SIA “EKSPA” valdes loceklis

Bez mūsu firmas vēl divas firmas darīja mūsu darbus. Kad no Enfort puses sāka nākat atbildes vēstules par prfetenzijām, ka visu darām nepareizi, kavējam termiņus, pārstāja maksāt, tad divas citas firmas pārtrauca darbu. Mūsu firma palika vienīgā, kas pēc Enfort lūguma pabeidza visus darbus, noveda līdz galam, nodeva tehniskajiem uzraugiem, kas visus darbus pieņēma. Neraugoties uz to, mūs piemeklēja tas pats liktenis. Akti nav parakstīti, neraugoties uz to, ka darbi ir pieņemti un stadions nodots ekpluatācijā, un nauda nav samaksāta. 

Vladislava Antonova firmai bija līgums par veco tribīņu pārklāšanu ar hidroizolāciju. Viņa darbinieki būvlaukumu pameta, kad deviņdesmit procenti darbu bija padarīti, bet ģenerāluzņēmējs atteicās maksāt. Tagad ģenerāluzņēmējs no viņa pieprasa 125 tūkstošus. 

VLADISLAVS ANTONOVS SIA “Building house” valdes loceklis 

Pirmā septembrī bija tā, ka viņi bija jau parādā par diviem mēnešiem , es viņiem pasaku, viss, okey džeki es pabeidzu darbu , es nestrādāšu , tad viņi man nosolīja, ka viss būs okey, pabeidz darbu , iepūt to hidrolizāciju , pabeidz darbu un mēs tad samaksāsim , es pabeidzu darbu, un es redzu par viņiem – negrib maksāt, atkal nepieņem nekādus etapus un tā tālāk, tad mēs ejam prom, nav jēga strādāt, ja nevar paņemt naudu par padarīto darbu.

Viens no pēdējiem darbiem tribīnēs bija desmit tūkstošu skatītāju sēdēkļu pieskrūvēšana. To nevarēja laikus izdarīt, jo citi būvnieki vēl nebija pabeiguši savus darbus, taču ģenerāluzņēmējs to neņēma vērā. Šķīrējtiesā firma atguva tikai pusi no summas, ko ģenerāluzņēmējs bija atteicies maksāt. 

GINTS BALODIS  SIA “Sporta tehnoloģijas”

Mēs nevarējām nodot veco rietumu tribīni tikai tāpēc, ka tur darbi pārklājās bija strīdi ar margu licējiem, bija strīdi ar hidroizolācijas licējiem un mēs laicīgi nevarējām viņu nodot, nu teiksim, kas bija mūsu līgumā tiem termiņiem, bet tie termiņi visu laiku atlikās un situācija veidojās tāda, ka mēs laicīgi pēc līguma nevarējām nodot termiņus, mūsu kļūda kā apakšuzņēmējiem ir tāda, ka mēs paļaujamies uz ģenerāluzņēmēja godaprāta, nesniedzām nekādus papīrus iekšā, to, ka kavēsies termiņi un tā tālāk, mums teica,davai, maucam, maucam, ka viss būs kārtībā un beigās, kad viss beidzās, tad izrādās, ka mēs esam vainīgi, ka mēs esam kavējuši termiņus.

Starp neapmierinātajiem kreditoriem ir nu jau maksātnespējīgā firma Dankors, kas ar smago tehniku veic zemes izvešanas un līdzināšanas darbus. Šis uzņēmums naudu par padarītajiem darbiem nesaņēma arī Mežaparka estrādes pārbūves pirmās kārtas darbos. Arī tur viens no ģenerāluzņēmējiem bija LNK grupas uzņēmums LNK Industries.  Mežaparkā Dankors nesaņēma 400 tūkstošus, Daugavas stadionā zaudējumi esot ap 100 tūkstošiem. 

Vairāki zaudētājos palikušie uzņēmumi cenšas tiesāties, citi ir gājuši uz policiju. Tur uzsākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu  Daugavas stadiona būvniecībā. 

Brīdī, kad pilsabiedrība LNK Industries partnership uzvarēja Daugavas stadiona pārbūves iepirkumā, visi tās dalībnieki bija LNK uzņēmumu grupā, kur īpašniekos ir miljonāru Milovu ģimene. Firmā Enfort, kas tagad atsakās maksāt apakšuzņēmumiem, Miloviem piederēja 51 procents kapitāla. Pirms gada, viņi no uzņēmuma aizgāja, atstājot to otram īpašniekam Sergejam Komarovam. Birojs firmai joprojām ir turpat, kur LNK grupas uzņēmumiem.  

Par apakšnieku atstāšanu zaudējumpos gan LNK, gan  Enfort īpašnieks Komarovs norāda vienus un tos pašus iemeslus. Kavēja termiņus, strādāja nekvalitatīvi, tāpēc  darbu pabeigšanai bija jāpieaicina citas firmas par daudz lielāku atlīdzību.  

KRISTS LEIŠKALNS 

LNK Industries pārstāvis

Mums ir zināmas situācijas, kad paveiktais neatbilda kvalitātes prasībām un bija pilnībā jāpārstrādā, bija gadījumi, kad netika ievērots laika grafiks, kas šajā objektā bija ļoti strikti ierobežots un paredzēja drastiski lielas soda sankcijas ģenerāluzņēmējam, gadījumā, ja objekts netiktu nodots precīzi laikā. Atsevišķi apakšuzņēmēji to mēģināja izmantot kā šantāžas elementu, lai panāktu nekvalitatīvu darbu pieņemšanu un apmaksu.

Nekā personīga jautājumus, kāpēc sodīti arī uzņēmumi, kas objektīvu iemeslu dēļ nevarēja iekļauties termiņos un nav maksāts par darbiem, par kuru kvalitāti strīdu nav, Enfor īpašnieks Komarovs nodēvēja par  vienpusēju un faktiem neatbilstošu viedokli. Arī par saviem solījumiem , ko pats nav pildījis, viņš atbildīgs nejūtas.  Visi, kas pabeiguši darbus laikus un atbilstošā kvalitātē, esot saņēmuši līgumā noteikto samaksu. Apspēlētie uzņēmēji domā, ka ģenerāluzņēmējs ir rīkojies negodprātīgi un tā ir īpaši izstrādāta sistēma, lai palielinātu peļņu. 

GINTS BALODIS  SIA “Sporta tehnoloģijas”

Veidojās tāda sistēma, ka ģenerāluzņēmējs vinnē ar zemāko cenu ar tām tāmēm, ko ir iedevis apakšuzņēmējs un pēc tam, kad viss ir nodots apakšuzņēmumu uztaisa par vainīgo un no viņa vienkāši ar visādiem variantiem pēc līguma pantiem un punktiem mēģina samazināt viņa peļņas daļu un tā ir tā ģenerāluzņēmēja lielā peļņa beigās sanāk.