Čulkstēna: "Mazāk dziedāšanas un dejošanas, un būtu labāks ekonomiskais stāvoklis"
Laikmetīgās mākslas centra "Kim?" vadītāja Zane Čulkstēna uzskata, ka interešu izglītībai jābūt plašākai - ja mums būtu vairāk tādu namu kā “Annas2”, mazāk dziedāšanas un dejošanas, mēs būtu labākā ekonomiskā stāvoklī.
“Mēs esam pārāk daudz investējuši dziedāšanā un dejošanā,” viņa teica raidījuma “Ģimenes studija” sarunā ar simpozija “Interešu izglītība 21.gadsimtā: radošums, personība, karjera” veidotājiem.
Alvis un Dace Baloži no “Annas 2” skaidro, ka bērnus interesē droni, skaņu studija, kur var apgūt daudzas mūsdienīgas prasmes. Latvijā interešu izglītība lielā mērā darbojas uz entuziasma pamatiem, tāpēc dažreiz pedagogiem ir jāizdomā jauns saturs no pieejamiem materiāliem.
Interešu izglītība Latvijas kontekstā bieži tiek uztverta kā dziedāšana un dejošana, arī materiālā puse šīm jomām ir lielāka. Pirmajos gados bērna izvēle ir vecāku noteikta, bieži tās ir ir dejošanas un dziedāšanas nodarbības, bet tās arī māca uzstāties, būt sabiedrībā.
Ir nepieciešama profesionāli izvērtēta speciālistu pieeja. Interešu izglītībai ieteicams būt ārpus skolas, jo skolā bieži kāds pedagogs var agresīvi uzspiest savas intereses vai hobijus. Skolas vide gan nav noteicošais, ja skolas pulciņā ir neformāla vide, tad ir labi. Neformālajās nodarbībās tagad varēs arī piesaistīt jomas profesionāļus bez pedagoģiskās izglītības.
Neformālajā izglītībā no audzēkņa perspektīvas ir cita pieredze, temps, neformāla pieeja un nav īpaša obligāta programma.
Dace Balode pauž, ka nav skaidras pārliecības par nākotni:
“Nezinu, kas notiks, kad ieviesīs kompetenču izglītību, jo tur ir daudz kas no interešu izglītības.”
Nav izpētīts, kas notiks, ja visu saliks kopā. Tomēr svarīgi, lai ar birokrātiskām metodēm neiznīcina interešu izglītības tradīcijas.