LNT Ziņu TOP 10 raidījumā Lielbritānijs uzņēmēji, kas nodarbina austrumeiropiešus, neslēpj savu izmisumu - tā būs postaža biznesam! Britu politiķi gan ir noteikuši - imigrācija no Eiropas Savienības ir būtiski jāierobežo.



Bostonas un Spaldingas uzņēmējus gan pamatīgi satrauc politiķu plāni - viņu bizness ir atkarīgs no Eiropas Savienības darba spēka brīvās kustības.


"Linkolnšīra Lielbritānijas vidienē ir gluži kā tāda Zemgale un visas valsts dārzeņu siltumnīca. Te koncentrēts tūkstošiem lauksaimniecības darbu, un tas ir kā magnēts austrumeiropiešu migrantiem.

Bostonu britu medijos sauc kā ekstrēmāko piemēru nekontrolētai imigrācijai no Austrumeiropas. Iebraucēji esot pārāk daudz. Uz ielām vairāk dzirdama latviešu vai poļu valoda. Ar 76 % tieši Bostonā bija vislielākā vēlme izstāties no ES. Taču šie parastie bostonieši nonāk konfliktā ar vietējiem fabriku, noliktavu un fermu īpašniekiem – viņi imigrantus vēlas vēl vairāk.


“Jack Buck Farms”, kas ar dārzeņiem apgādā Lielbritānijas vadošos lielveikalus “Tesco” un “Aldi”.


Fermas izpilddirektors Džulians Peroni asi kritizē premjeres Terēzas Mejas piedāvāto imigrācijas ierobežošanas politiku “Brexit” plānā. Dažādu kultūru audzēšanai un pārstrādei nodarbina desmit angļus un ap 160 latviešus, lietuviešus un poļus.Lielākā daļa Lielbritānijas uzņēmumu funkcionē, tikai pateicoties austrumeiropiešu imigrantiem.


“Ja viņu šeit nebūs, tas būs katastrofāli, tā būtu postaža biznesam. Ja pieņemam scenāriju, ka robežas ciet un vairs neviens neiebrauc, mums būtu uz pusi jāsamazina bizness. Tas ir bez šaubām. Puķu audzēšanas bizness tad būtu jāslēdz pilnībā, bet dārzeņu audzēšanas biznesu nāktos dramatiski samazināt. Uzņēmējdarbības pastāvēšanai darbaspēks no Austrumeiropas mums ir ārkārtīgi svarīgs,” skaidroja Peroni.


Šī Anglijas ferma nekādā gadījumā nevēlas piedzīvot tos zaudējumus, kad darbaspēka akūta trūkuma dēļ 2003. gadā nācās atstāt uz lauka sapūstam dārzeņus, jo nebija cilvēku, kas tos novāc. Tolaik Austrumeiropas bloka valstis nebija ES un latviešiem bija vajadzīgas darba vīzas. Līdz ar “Brexit” šī situācija var atkārtoties, jo britu valdība jau runā par sezonālām darba vīzām.


“Tas ir ļoti satraucoši, jo viņi nesaprot, ko runā. Mums kā industrijai ir liels pieprasījums pēc imigrantiem un ir jānovērtē, ka šie cilvēki vispār ir griboši darīt šos lauksaimniecības darbus,” norādīja Peroni.

skaties.lv