Nav nekāds noslēpums, ka vairums bēgļu, kuri tika oficiāli nogādāti Latvijā, drīz vien pārcēlās uz ekonomiski labākiem ''medību laukiem'', kā Vācija.

Tomēr tur viņi atradās nelegālā statusā un rezultātā 11 sīrieši nule kā tikuši deportēti atpakaļ uz Latviju. Kā informē LNT ziņas, astoņi no šiem sīriešiem ir bērni, no kuriem jaunākais ir vien 8 mēnešus vecs.

Kāpēc sīrieši sākotnēji nonāca Latvijā?

Migrantu krīze Eiropā kulmināciju piedzīvoja 2015.gadā, tomēr sākās jau gadu vai divus iepriekš. Lai arī vairums migrantu bija no tobrīd kara plosītās Sīrijas, netrūka arī tādu, kas uz Veco kontinentu nonākt centās pāri Vidusjūrai no Āfrikas kontinenta.

Tā kā atsevišķu valstu migrantu slogs kļuva pārāk liels, Eiropas Savienība izveidoja kvotas, kuru rezultātā tos nācās uzņemt arī citām valstīm, kuras nebija šo cilvēku interesējošo galamērķu ''sarakstā''.

Rezultātā 2015.gadā tika nolemts, ka Latvijai būs jāuzņem bēgļi, kā rezultātā divu gadu laikā šīs kvotas arī tika izpildītas, uzņemot  374 cilvēkus.

Tiesa, kā noprotams, burtiski neviens uzņemtais migrants Latvijā neaizkavējās un drīz vien devās uz ekonomiski labvēlīgākām valstīm. Starp viņiem, protams, bija arī šie 11 no Vācijas deportētie sīrieši, kuri Latvijā sākotnēji nonāca 2016.gadā.

Kas notika pēc deportācijas atpakaļ uz Latviju?

 Šie cilvēki acīmredzot Vācijā pārāk veiksmīgi nav iedzīvojušies, jo Latvijā atgriezušies ''tukšām kabatām''. Tas, protams, nav pārsteigums, jo atļauju dzīvo vai strādāt Vācijā viņiem nebija. Šajā periodā gan, kā saprotams no augstāk minētā bērna vecuma, viņiem noticis ģimenes pieaugums.

Izrādās, ka jau ielidojot lidostā Rīga, viņi nekavējoties robežsargiem lūguši iespēju atgriezties Muceniekos. Tomēr likumiska pamata viņiem tur uzturēties, vai saņemt jebkādu atbalstu no valsts, nav.

Deportētajiem bēgļiem par laimi, centra direktors Pēteris Grūbe apžēlojies un pagaidām viņus tur izmitinājis, par spīti tam, ka tā formāli ir nepamatota valsts līdzekļu izšķērdēšāna.

''Tā kā starp viņiem ir mazgadīgi bērni, tad humānu apsvērumu dēļ atstāt uz ielas nespējām. Uzņēmām pie sevis. Šobrīd pēc likuma viņiem nepienākas palīdzība,'' norāda Grūbe.

Muceniekos šiem deportētajiem cilvēkiem pieejams ūdens un elektrība, tomēr pārtiku viņiem gan nepiešķirot, tādēļ talkā nākusi Facebook labdarības grupa Gribu palīdzēt bēgļiem.

''Mēs esam snieguši palīdzību dokumentu kārtošanā, palīdzam kā  brīvprātīgie mentori. Esam higiēnas preces un pārtiku veduši uz Muceniekiem. Taču, ja palielināsies no Vācijas atpakaļ atsūtīto ģimeņu skaits, mēs vieni netiksim galā,'' stāsta grupas aktīviste Laura Bužinska.

Kas viņus Latvijā sagaida tālāk?

Perspektīvas nekādas spīdošās neesot.

''Viens no variantiem ir Rīgas pilsētas patversmes, bet tur sanāktu ģimeņu dalīšana, jo vīriešiem ir atsevišķa vīriešu patversme, sievietēm ir sava patversme. Bērnus, visticamāk, ievietotu krīzes centrā,'' saka Grūbe. ''Otrs, ir, protams, kā visiem bezpajumtniekiem – kaut kur zem tilta.''

Rokas vien noplāta arī Labklājības ministrijā.

''Ilgtermiņa risinājuma šim jautājumam nav,'' neslēpj LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

''Protams, vissarežģītākais ir mājokļa jautājums, bet šobrīd tad tā ir vai nu patversme vai krīzes centrs. Ja šī situācija akumulēsies un gadījumu būs vairāk, tad būs nepieciešams meklēt valstisku risinājumu,'' komentē Muižniece.

Iegūt 2016.gadā saņemto alternatīvo statusu sīrieši vēlējušies arī šoreiz.

''Viņi saka, ka viņiem naudas nav, nav dzīvesvietas, darba nav. Nekā nav. Tā ir tā pirmā ziņa, ar kuru viņi ienāk mūsu birojā, un lūdz palīdzēt,'' saka Informācijas centra iebraucējiem klientu konsultants Alvis Šķenders. 

''Protams, mēs nevaram finansiāli palīdzēt!''

Vai deportētajiem bēgļiem vispār būtu jāpalīdz?

Škenders apšauba, vai šiem cilvēkiem vispār būtu pēkšņi jāpalīdz atkal, jo viņi savās integrācijas programmās vairākkārt sīriešus brīdinājuši par sekām, kuras sagaida, ja pametīs Latviju.

''Neradīsim jau jaunu sistēmu, neradīsim sistēmu cilvēkiem, kurus atgriež atpakaļ,'' viņš saka. ''Es uzskatu, ka viņi daudzējādā ziņā ir nedaudz paši vainīgi pie savas pašreizējās situācijas, ka ir pie sasistas siles.''

Politisko pētījumu centra ''Providus'' eksperte Agnese Lāce gan uzskata, ka deportētajiem sīriešiem būtu jāpalīdz ar vērienu - ne tikai jāatjauno alternatīvais statuss, bet arī to jasaglabā vēl gadu. Lāce arī uzskata, ka šiem cilvēkiem būtu jāsaņem dažādi maznodrošināto pabalsti.

''Taču problēma – tā kā atpakaļ uz Latviju atsūtītājiem bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu nav Latvijā deklarētās dzīvesvietas, tad šobrīd arī nekāda palīdzība no pašvaldībām nepienākas,'' tā Lāce.

Par bēgļu situāciju Latvijā satraukusies ANO

Otrdien Latvijā ieradies ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis Marčels Koluns, kurš ir ārkārtīgi neapmierināts ar visu augstāk aprakstīto situāciju, tādēļ šonedēļ tiksies ar amatpersonām, lai to risinātu.

''Aizbraukšana no Latvijas nebija bēgļu vaina. Tajā laikā viņiem pieejamais sociālais atbalsts un naudas pabalsts bija tik mazs, ka viņi nespēja iedzīvoties Latvijā,'' pukojas Koluns. ''Jūs nedrīkstat pret bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu izturēties sliktāk nekā tiem, kas šeit dzīvo!''

''Latvijai ir pienākums nodrošināt šīm personām cieņpilnus dzīves apstākļus,'' saka ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis, kurš uzskata, ka deportētajiem bēgļiem jāļauj piekļūt pašvaldību sociālo dienestu palīdzībai, jāpalīdz viņiem atrast īres mājokli un jāiekļauj Nodarbinātības Valsts aģentūras darba meklēšanas programmās.